EK priekšsēdētājs, atzinīgi novērtējot Latvijas paveikto krīzes pārvarēšanā, pauda viedokli, ka Latvijas izaugsme ir ļoti nozīmīga un iespaidīga visai ES un ir uzskatāma par veiksmes stāstu. Vienlaikus Barrozu rosināja Latviju Māstrihtas kritēriju izpildē apliecināt ilgtspēju, uzsverot, ka personīgi politiski atbalsta Latvijas mērķi pievienoties eirozonai.
Valsts prezidents pauda Latvijas apņemšanos veikt visus nepieciešamos soļus, lai Māstrihtas kritēriju izpilde Latvijā būtu ilgtspējīga arī nākotnē, vienlaikus uzsverot jau esošo kritēriju izpildi un apliecinot, ka pēc trešā ceturkšņa rādītājiem un arī 2012.gada prognozēm Latvijas šā brīža attīstība liecina par pozitīvākiem rādītājiem, nekā sākotnēji sagaidītie.
Bērziņš apliecināja, ka eiro ieviešana Latvijā būtu abpusēji izdevīga gan Latvijai, gan ES, kā arī uzsvēra, ka Latvija ir īstenojusi un arī turpmāk apņemas īstenot fiskāli atbildīgu politiku. Šīs apņemšanās apliecinājums ir Latvijas līdzšinēja rīcība, ratificējot ES fiskālos nolīgumus, un virzība uz Fiskālās disciplīnas likuma pieņemšanu Latvijā.
Pārrunājot ES daudzgadu budžeta pieņemšanas gaitu, EK priekšsēdētājs atzina, ka sarunu gaita nav viegla un tāda arī nesolās būt. "Šobrīd ir nopietnu sarunu laiks. Novembrī būs izšķiroši brīži," sacīja EK priekšsēdētājs.
Valsts prezidents uzsvēra, ka pirms vizītes ir saskaņojis viedokļus ar Lietuvu un Igauniju par jautājumiem, kas Baltijas valstīm ir visnozīmīgākie - kohēzijas politiku un lauksaimniecības tiešmaksājumiem. Runājot par kohēzijas politiku un ES fondu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, Bērziņš atainoja ES fondu pozitīvo ietekmi uz Latvijas galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem - iekšzemes kopproduktu un nodarbinātību it īpaši krīzes pārvarēšanas posmā. Barrozu atzinīgi novērtēja skaitliskos aprēķinus un pauda viedokli, ka tas ir nopietns arguments turpmākajām sarunām. EK priekšsēdētājs apliecināja, ka atbalsta kohēzijas politikas pilnvērtīgu turpinājumu.
Valsts prezidents apliecināja, ka Baltijas valstīm ir būtiski padziļināt sadarbību, saglabāt savus cilvēkresursus ne tikai pilsētās, bet arī laukos, tādēļ lēmumi par nākamo daudzgadu budžetu ES būs ne tikai ekonomiski, bet arī politiski nozīmīgi Latvijai un Baltijai.
LETA jau ziņoja, ka Valsts prezidents devies divu dienu vizītē uz Briseli. Otrdien viņš tiksies ar ES Padomes prezidentu Hermanu van Rompeju, Eiropas Parlamenta prezidentu Martinu Šulcu, ar no Latvijas ievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem un ar Briselē strādājošajiem Latvijas vēstniekiem.