“Šajās dienās aktuālie pārmetumi no dažādu slimnīcu vadītājiem par to, ka finansējuma sadalījums kādām atsevišķām slimnīcu funkcijām ir nepietiekams ir pamatoti,” norāda ministrs.
Viņš skaidro, ka “jau pirmajā tikšanās reizē ar slimnīcu vadītājiem, mēs vienojāmies, ka galvenais ir kopīgais iestādes finansējuma apjoms un slimnīcas ir ne tikai komercsabiedrības, bet uzņēmuma vadītājam jāspēj domāt sociāli atbildīgi, lai ar pieejamo finansējumu sniegtu iespējami lielāko un kvalitatīvāko pakalpojumu apjomu iedzīvotājiem. Savukārt nozares vadība darīs visu iespējamo, lai nākošo gadu uzsākot, slimnīcai jau būtu skaidrs kopējais gada finansējuma, ar ko var rēķināties.”
Runājot par pēdējās dienās skandālu izraisījušo plānu, ka Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (TOS) no nākamā gada jūlija vairs nesniegs neatliekamo medicīnisko palīdzību, ko TOS vadītājs Vitolds Jurševskis uzskata par lielu muļķību, J. Bārzdiņš atkārtoti uzsver, ka finansējuma samazinājums TOS būšot salīdzinoši neliels “par 135 000 latu no vairāk kā piecu miljonu latu apjoma”. Izmaiņu mērķis esot veicināt vismaz daļēju akūto pacientu plūsmas novirzīšanu uz jaunuzcelto Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās palīdzības nodaļu, tādejādi panākot iespējas vairāk resursu veltīt plānveida endoprotezēšanas rindu samazināšanai.
“Ministrijas un slimnīcas vadības nepietiekamā iepriekšējā komunikācija kļuva par uzskatāmu piemēru tam, kāpēc tik grūti un reizēm šķietami neiespējami ir paveikt to, kas agri vai vēlu būs jāpanāk, lai par esošiem līdzekļiem, mēs visā valstī varētu būt droši, ka par nodokļos samaksāto un atvēlēto veselības aprūpei tiek panākta maksimālā pievienotā vērtība,” skaidro ministrs.
“Var diskutēt par veidiem, kā turpmākajos gados veselības aprūpes nozarei jāattīstās, par veicamajiem soļiem, taču skaidrs ir tas, ka pārmaiņas ir nepieciešamas un jo ilgāk tās tiks atliktas, jo ilgāk iedzīvotāju nodokļos nomaksāta nauda netiks izmantota maksimāli efektīvi, kas nozīmē garākas rindas uz pakalpojumu saņemšanu, niecīgu plānveida palīdzības apjomu un nekonkurētspējīgu darba samaksu ārstniecības personālam,” viņš uzsver.
Ministrs uzskata, ka plānojot pārmaiņas, jāņem vērā ne tikai nozares profesionāļu viedoklis, bet arī citu nozaru ekspertu redzējums, lai spētu līdzsvarot sabiedrības kopējās intereses.
"Uzskatu, ka, norimstot sākotnējām negatīvajām emocijām, un novirzot veselības aprūpei vismaz līdzīgu finansējumu no iekšzemes kopprodukta kā kaimiņvalstīs, Latvijas iedzīvotāji jau tuvākajos gados redzēs patieso reformu īstenošanas ieguvumu – kvalitatīvu, pieejamu un izmaksu efektīvu veselības aprūpi,” prāto J. Bārzdiņš.