TP piedāvātais variants paredzot BM funkcijas saskaldīt pa atsevišķām iestādēm Tieslietu ministrijā, Labklājības ministrijā un Izglītības un zinātnes ministrijā, taču A.Baštiks to nevar atbalstīt.
„Arī Bērnu un ģimenes lietu ministrijas iekļaušana citas ministrijas sastāvā apdraud ģimenes atbalsta politikas kā valsts prioritātes saglabāšanu, taču tad vismaz saglabātos vienota politikas realizācijas institūcija, kaut arī tur ģimene un bērni būtu divdesmitā vai simtā prioritāte. Taču izšķaidīšana pa neskaitāmām iestādēm, visticamāk, nozīmē atgriešanos situācijā, kad par nozari būs atbildīgi atsevišķi departamenti vai nodaļas un diez vai šie jautājumi vispār būs attiecīgo ministriju prioritāšu sarakstā”, uzskata ministrs.
Viņš prognozē, ka tās sfēras, kur pēdējo gadu laikā ir vērojams uzlabojums – dzimstības palielināšanās, ārpusģimenes aprūpes pilnveidošana, audžuģimeņu kustības un vietējās adopcijas veicināšana, bāriņtiesu uzraudzība, bērnu tiesību aizsardzība, ģimeņu atbalsta sistēmas pilnveide un jaunatnes politika – atkal nonākšot pabērna lomā. Savukārt komplekss skatījums uz ģimenes un bērnu interesēm un to pārstāvēšana valdības līmenī izzudīs, kas varot radīt neatgriezenisku kaitējumu.
A.Baštiks pārstāv premjera partiju. Visi koalīcijas partneri par TP piedāvājumu savus viedokļus sniegs līdz piektdienai.