Satiksmes ministrijas 2010.gada valsts budžetā pagaidām ceļu uzturēšanai paredzēts ap 100 miljoniem latu, kas esot «minimālā nepieciešamā summa», bet Finanšu ministrijas piedāvājums paredzot ceļu uzturēšanai un sabiedriskā transporta dotācijām atvēlētos līdzekļus nākamgad samazināt vēl aptuveni par deviņiem miljoniem latu, norādījis satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK).
Ar katru gadu mazāk
«Šī summa ļaus šogad tikai notīrīt ziemā sniegu no ceļiem un līdzfinansēt tos objektus, ko finansē ES fondi,» Dienai pastāstīja a/s Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže.
Viņš vēsta, ka valsts autoceļiem paliks mazāk nekā 70 miljoni latu, jo pārējā nauda paredzēta dotācijām pašvaldībām. Jau iepriekš, kad kļuva zināms par līdzekļu samazinājumu šim gadam autoceļu nozarē, LVC bija spiesti pārskatīt ceļu kategorijas. Tas nozīmēja, ka ziemā ceļi draud būt sniegoti. LVC gan norāda: «Nebūs tik slikti, ziemā pa ledu nebrauksim!» Tagad I.Pāže atzina, ka ceļu remontdarbiem naudas nebūs, jo arī tie pārpalikumi, kas paliks pēc finansējuma sadalīšanas svarīgajiem objektiem, tiks tērēta tikai uzturēšanai.
Pēc šī gada budžeta grozījumiem autoceļu fonda programmai piešķirti 93,6 miljoni latu (pērn — 164,9 miljoni).
Nāksies atcelt reisus
A/s Liepājas autobusu parks valdes priekšsēdētājs Gundars Kristapsons atzina: «Jau ar pilnu finansējumu mums bija problēmas ziemā, jo Liepājas rajonā vēsturiski ir vieni no sliktākajiem ceļiem Latvijā. Pat šoseja Rīga—Liepāja ir daudzkārt sliktāka nekā, piemēram, Rīga—Cēsis vai Rīga—Valmiera, nemaz nerunājot par rajona ceļiem. Ziemā nācās dažkārt rīta reisus atcelt. Tagad ir skaidrs, ka reisus atcelt nāksies bieži gan bīstamības dēļ, gan arī tāpēc, ka aizputinātus ceļus fiziski nav iespējams izbraukt. Situācija ir tiešām drūma.»
Šoks būvniekiem
Ceļu būvnieku biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs stāsta, ka līdzekļu samazinājums tikai nesīs lielākus tēriņus nākotnē, turklāt pieaugs braucēju izmaksas: «Vairāk vajadzēs remontēt auto, mainīt riteņus un amortizatorus, pieaugs izmaksas. Turklāt, ņemot vērā, ka auto detaļas Latvijā neražo, mēs atkal balstīsim ārvalstu ekonomikas.» Viņš arī piebilst — slēgtas slimnīcas un skolas, arī pašvaldību centri līdz ar reģionālo reformu atrodas tālāk — lauku iedzīvotājiem garais ceļš būs jāmēro pa nekvalitatīvu ceļu.
«Samazinātais finansējums ceļu nozarei man raisa tikai vienu jautājumu — kas maksās bezdarbnieka pabalstus? Nozares uzņēmumi, kuriem nav lielu kredītsaistību, samazina aktivitātes un gaida labākus laikus. Pārējiem ir tikai viens ceļš — maksātnespēja un darbības izbeigšana,» norāda ceļu būves SIA CTB valdes priekšsēdētājs Gatis Zvirbulis. Viņš piebilst, ka jau šogad, salīdzinot ar 2008.gadu, darba apjomi kritušies par 60%, 2010.gadā tie samazināsies vēl par 50%.