Nepilsoņa statuss nozīmē, ka iedzīvotājs "nevar balsot, nevar strādāt daudzās valsts iestādēs un bieži saskaras ar problēmām robežas šķērsošanā", skaidro BBC.
"Es varu ceļot ar savu pasi, bet, kad es esmu Francijā lidostā un es uzrādu savu pasi, viņi saka: "Atvainojiet, no kuras valsts jūs esat? Kas tas ir?" Un man ir jāsaka, ka es neesmu [Latvijas] pilsonis. Man ir vajadzīga pilsonība, lai es būtu cilvēks," pirms eksāmena BBC korespondentam stāstīja Afanasjevs, kuram tomēr neizdevās nokārtot valodas eksāmenu.
BBC skaidro, ka vairums krievvalodīgo Latvijā iesūtīti līdz astoņdesmitajiem gadiem, lai nodrošinātu darba rokas padomju rūpnīcās.
Daudzi Latvijas vēsturnieki uzskata, ka krievvalodīgo iesūtīšana bija Maskavas apzināts lēmums, lai mainītu valsts nacionālo sastāvu.
BBC arī intervējis apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) valdes priekšsēdētāju Robertu Zīli, kurš paudis bažas par latviešu valodas saglabāšanos. "Šeit ir vairāk laikrakstu krievu valodā nekā latviešu. Mūsu valoda ir izdzīvojusi desmitgades padomju apspiestībā. Tādēļ mēs tagad satraucamies par krievu valodā iznākošu mediju pieaugumu Latvijas sabiedriskajā telpā," sacīja Zīle.
Britu žurnālists arī prognozē, ka 9.maija svinībās, kad krievvalodīgie apmeklē Uzvaras parku Rīgā, no jauna pastiprināsies nacionālais saspīlējums.
Tomēr BBC noslēgumā atzīst, ka, neskatoties uz Latvijas sāpīgo vēsturi, latviešu un krievvalodīgo kopienas sadzīvo ļoti labi - vardarbīgas sadursmes nav novērotas, bet netolerantus uzskatus pauduši tikai atsevišķi ekstrēmisti no abām pusēm.