Pēc sarunām ar dažādiem cilvēkiem – pašvaldību pārstāvjiem, uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem, skolotājiem un skolēniem – sapratu, ka tā vienkārši nevar turpināties. Katrs darbs, kas tiek darīts, lai vērstu situāciju par labu, tiek aizēnots, jo masu mediji vairāk koncentrējas uz to, lai parādītu, cik slikti ir tagad un cik slikti būs nākotnē.
Kāds cilvēks no Igaunijas man norādīja, ka igauņiem ir pavisam cita pieeja – viņi neizceļ krīzes negatīvās lietas, bet ziņo par katru pozitīvo lietu, kas valstī ir notikusi, lai tādējādi celtu iedzīvotāju pašapziņu un uzņēmību kaut ko mainīt...
Prātā nāk Voltēra teiktais: „Optimisms – tā ir muļķība apgalvot, ka viss ir labi pat tad, kad tā nemaz nav!”. Varbūt šis būtu pareizais risinājums Latvijas problēmām un iedzīvotāju nomāktības mazināšanai. Dodiet cilvēkiem cerību, ka pastāv reāla iespēja kaut ko mainīt par labu, ka ir iespēja izkulties no mūsu „dižķibeles”.
Jā, preses brīvība ir ļoti laba lieta, jo tā ļauj brīvi paust savu viedokli un uzskatus, bet dotajā brīdī es daļā mediju saskatu nevis preses brīvības aktīvus pielietotājus un iedzīvotāju motivētājus, bet tieši pretējo – viņi ir tie, kas demotivē iedzīvotājus. Mediji gana labi apguvuši kapitālisma pamatprincipu – tie piedāvā tikai to, ko cilvēki vēlas dzirdēt jeb to, ko var pārdot, un sliktās ziņas vienmēr ir iespējams pārdot vislabāk.
Kad sarunājos ar kādu pensionāri un jautāju viņai, vai viņa seko līdzi jaunumiem ziņās, viņa man atbildēja, ka sekojot, jo gribot zināt, cik slikti tad ir un cik slikti būs. Kā tad tas var palīdzēt cilvēkam raudzīties ar pozitīvu skatu nākotnē?
Ir pietiekami daudz labu ziņu, par kurām var gari un plaši ziņot. Vai zinājāt, ka pat krīzes laikā Latvijas uzņēmēji ir spējīgi iekarot eksotiskus un vēl neatklātus tirgus? Jā, tieši tā! Kāds Latvijas uzņēmums ir noslēdzis līgumu par 6000 tonnu kviešu piegādi kādam Irānas uzņēmumam. Krīze saliedē ģimenes – kāds tēvs pēc darba zaudēšanas atgriezās savā dzimtajā pagastā, lai kopā ar sievu un mazajiem bērniem iekoptu pašvaldības iedalīto zemes gabaliņu – tagad tur iestādīti kartupeļi un citi lauku labumi, kā arī par piešķirto pabalstu nopirkti vairāki zoslēni. Tātad top īsta jaunsaimniecība! Jā, arī krīzes laikā cilvēkiem ir laba sirds – Labestības dienā tika savākti 270’000 LVL! Fantastiski!
Tieši tādām ir jābūt ziņām un informācijai, kas nodota tālāk iedzīvotājiem, lai tos motivētu un mudinātu darīt kaut ko arī savā labā, jo nepārtrauktā demagoģija par krīzi, lejupslīdi un samazinājumiem beigās sagraus ikvienu no mums.
Arī man neizdodas iztikt bez vārda „krīze” dažādos locījumos – to izmantoju 6 reizes, bet vienreiz aizstāju ar vārdu „dižķibele”, tātad visapkārt esošais negatīvisms nav mani atstājis neskartu...žēl!