Savā uzrunā diplomātiskajam korpusam Benedikts XVI pieskārās pasaules sabiedriskās un politiskās aktualitātēm, uzsverot nepieciešamību stiprināt mieru un drošību sekmējošās iniciatīvas, mudinot starptautisko sabiedrību globāli iesaistīties tajās drošības labā. Pāvests aicināja aktīvāk iestāties par cilvēka pamattiesību aizsardzību, jo arvien vairāk daudzos pasaules reģionos tiek pārkāptas ikviena indivīda pamattiesības uz dzīvību. Miers nevar būt vienkāršs vārds vai iluzoriska tieksme. Tas ir konkrēts uzdevums un dzīvesveids.
Benedikts XVI norādīja, ka Lisabonas reformu līgums ir labs process Eiropas tālākai vienošanai, lai "Eiropas mājas katram būtu laba vieta kur dzīvot, ja vien tās ir būvētas uz kultūras un morāles kopējo vērtību stingriem pamatiem, balstītiem mūsu vēsturē un mūsu tradīcijās." Benedikts XVI piebilda, ka mūsdienās "diplomātija zināmā mērā ir cerību māksla. Tā dzīvo no cerības un cenšas atrast pat niecīgākās tās zīmes. Diplomātijas misija ir arī dot cerību".
Tikšanās laikā pāvestam Benediktam XVI Latvijas vēstnieks nodeva arī simbolisku dāvanu no Latvijas – Normunda Skauģa "Lāču" maizes ceptuves sūtījumu – pāris īstās rudzu maizes klaipus. Tas, pēc pāvesta pateicības vārdiem, ir patīkams pārsteigums, un atliek vēlēt, lai latviešu mājās šādas maizes nekad netrūktu.
Pašlaik pie Svētā Krēsla ir akreditēti 177 valstu diplomātiskie pārstāvji. Latviju pārstāv vēstnieks Alberts Sarkanis ar rezidences vietu Varšavā, Polijā.