Kā liecina arī nesenais Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas piemērs par meiteni, kura, neizturot emocionālo klasesbiedru vardarbību, pameta skolu, pašlaik visaktuālākās problēmas rada tieši vienaudžu neiecietība. Tā izpaužas gan kā fiziska, gan emocionāla ietekmēšana. Visvairāk tiek pieminēta tieši pusaudžu savstarpējā apsaukāšanās, izsmiešana vai izstumšana no grupas.
Meitenes par problēmām zvana
gandrīz divreiz biežāk nekā zēni. Tas var norādīt gan uz to, ka meiteņu
starpā biežāk valda psiholoģiskā pazemošana un neiecietība, gan to, ka
zēni par savām problēmām uzdrošinās stāstīt retāk, Dienai stāstīja
VBTAI.
Kā apliecināja gan biedrības "Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis" projektu vadītāja Laura Pauliņa, gan Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra (RBTIC) Uzticības tālruņa galvenā speciāliste, kas vēlējās palikt anonīma, zvanošo jauniešu skaits laika gaitā nav mainījies. Abas speciālistes bija arī pārliecinātas, ka nav vērojamas bērnu uzvedības izmaiņas. Vienmēr ir un būs klašu izstumtie, noteiktās grupās nepieņemtie vai apsmietie. Ir jāskatās, ar kādām metodēm tas notiek, kā var mazināt bērna traumu, un kā pieaugušie var palīdzēt tiem, kas saņemas un piezvana, norāda speciālistes.
L.Pauliņa min, ka zvanītāju skaits nav regulārs: "Piektdienās un brīvdienās zvana daudz vairāk. Bērniem ir vairāk brīvā laika, viņi var aizdomāties par savām problēmām. Neatrodoties skolā, daudzi jūtas vientuļāki." Viņi savos vecākos vai vienaudžos nesaskatot domubiedrus, un viņiem nepieciešams kāds, kam pastāstīt kaut vai par saviem piedzīvojumiem un uzskatiem.
Bērnu uzticības tālruņa popularitāti nosaka arī reklāmas un kampaņas. Pērn septembrī uzsākts preventīvais darbs desmit Latvijas skolās vardarbības mazināšanai vienaudžu vidū. Nākamajā mācību gadā šīm skolām pievienosies vēl 12. "Ja bērnam ir iespēja redzēt, ka cilvēki paši ir atbraukuši, stāsta par savu darbu un bērnam ir iespējam pārliecināties, ka viņiem var uzticēties, zvanu skaits strauji pieaug," saka L.Pauliņa. Viņa uzskata, ka labi strādā arī reklāmas, piemēram portālā draugiem.lv, jo ikreiz pēc to publicēšanas ir jūtams zvanu skaita pieaugums.
Biedrībai anonimitātes nodrošināšanas dēļ nav iespējams reģistrēt telefona numurus, tāpēc nav zināms cik ir regulāro zvanītāju, taču tas neesot vairākums. Sarunu laiks ir ierobežots – 20 minūtes.
Tiek ziņots arī par vecāku vardarbību pret bērniem vai, piemēram, skolotājiem, kas liek sliktas atzīmes.
"Ir pārspīlēts uzskats, ka tagad bērnu un vienaudžu vidū strauji pieaug vardarbība, tās drīzāk ir atskaņas no Ziemeļvalstu ģimnāzijas skandāla," uzskata L.Pauliņa. RBTIC uzticības tālruņa galvenā speciāliste savukārt uzsver, ka pēc šī skandāla ir pieaudzis zvanu skaits tieši no skolām – gan no skolēnu, gan vecāku, gan skolotāju puses, kas nezina, kā palīdzēt un kā tikt galā ar bērniem.
"Vajadzības gadījumā saucam policiju un citus nepieciešamos dienestus," stāsta RBTIC uzticības telefona galvenā speciāliste. Savā divu gadu pastāvēšanas laikā arī VBTAI Bērnu un pusaudžu tālruņa dienests bērnu tiesību inspektoriem ir nodevis 265 ziņojumus turpmākai izmeklēšanai. Tāpat 177 gadījumos ziņots dažādām valsts un pašvaldību institūcijām par iespējamajiem bērnu tiesību pārkāpumiem.
Latvijā pieejami vēl vismaz trīs oficiāli uzticības telefoni, kur bērnus uzklausa profesionāļi – viens nevalstiskās organizācijas un divi valsts, no kuriem viens ir Rīgas reģionam. Tie visi ir anonīmi. Vairākās pašvaldībās darbojas arī vietējie nevalstisko organizāciju vai pašvaldību finansēti uzticības telefoni.
Kā pārliecinājās Diena, "Glābiet Bērnus!" uzticības telefons piektdienas vidū, darba laikā neatbildēja.
Bērnu un jauniešu uzticības tālruņi:
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis – 80006008
Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra Uzticības tālrunis – 67334441
Organizācija "Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis" – 80009000