Bērnu modeļu aģentūras varēs sodīt vismaz ar administratīvo sodu

Aizliegumi ir domāti, lai norādītu kas ir nepieņemami. Nevis, piemēram, taisītu šausmīgi komplicētas instrukcijas par to, cik reizes dienā drīkst vemt, kādus caurejas līdzekļus lietot un ko drīkst neēst, bet skaidri pateikt, ka ja miesas uz kauliem ir par maz, tad vai nu meklē citu modelētāju, kas ir pietiekami čakls, lai uzšūtu tērpu normālai sievietei ar krūtīm un dibenu, vai arī atrodi kādu citu izklaidi. Protams skuķi vai ,vēl drīzāk to māmiņas, atradīs ārstus, kas uzrakstīs zīmi, kur viss būs izskaidrots, taču tad tas jau būs pārkāpums.....

Man ir vairāk nekā 11 gadus jaunāka māsa, tā kā lieliski mapzinos situāciju. Tāpat kā neticu, ka līdzēs sprediķi par tikumību, par ēšanas traucējumiem, savukārt ideja, ka Fotogrāfes uzņemtās pusaugu meiteņu bildītes apakšveļā droši vien dažam labam vecim kalpos par iedvesmu paši zināt kam šos meitēnus ļoti iespējams pat sajūsminās....Tieši tāpēc arī ir vajadzīgi aizliegumi un ierobežojumi....Un industrija no tā necietīs, jo pusaudzēm domātās panckas kaut vai pie sienas piespraud- tās ir tik nekvalitatīvas, ka sliktākas no tā nekļūs.

IEVAI... Tev ir pilnīga taisnība, bet lieta ir tā, ka šobrīd šmotkas un super-puper kleita nepilngadīgām ir tik ļoti nepieciešamas dēļ sociālā aspekta. Apģērbs, kurš ir moderns un mūsdienīgs, kvalitatīvs ir dārgs, kuru var atļauties tikai turīgas un labi pelnošas dāmas. Pavēro, ko lasa tīnītes - Cosmopoliten, Pastaiga u.c. glamūrus. Tad nu ir tie sapņi. Elīnas Zālītes "Agrās rūsas" mūsdienu interpretācijas.

Kārtējo reizi apliecinās ka šeit Latvijā vienmēr izvēlas vienkāršākos variantus. Tā vietā, lai kārtīgi izdomātu un precizētu parasti iestājas pilnīgs aizliegums. Protams - jautājums ir divdomīgs, jo katru likuma burtu var izmantot divejādi un vienmēr būs tādi, kuri mēģinās to pavērst sliktā nozīmē.

Nevis par NĀCIJAS VĒRTĪBĀM, bet par STEREOTIPIEM, KO REKLĀMAS INDUSTRIJA JA NE TĀDĀ, TAD CITĀDĀ VEIDĀ MĒĢINA UZTIEPT SABIEDRĪBAI. Pretēji stereotipiem, cilvēkiem bez sex ir vēl citas intereses arī, un vispār cilvēku attiecības veidojas daudz sarežģītāk nekā dzīvniekiem. Un nevajadzētu visu tirdzniecību pārvēst par vienu lielu sutenerismu, kur nevar pārdot neko, blakus nenoliekot izģērbjošos sievieti. Neesmu vēl sācis runāt par to, ka šāda reklāma un tās veidotie uzskati degradē sievietes vērtību sabiedrībā. Preci pirmkārt var pārdot ar labu kvalitāti un cenu, sliktai precei var pievienot 99 prostitūtu attēlus un neko tie nepalīdzēs pārdot. Un par laimi visas reklāmas pagaidām vēl nav saistītas ar prostitūcijas propagandu! (Ļoti jauna sieviete, kas dod seksuālus mājienus katram garāmgājējam, nav nekas cits kā prostitūta.) Tā kā reklāmas industrija nav spējīga pati sevi kontrolēt un vispār pēc definīcijas ir "maksimāli uzbāzīga un maksimāli primitīva" (kāds 20. gadsimta lielais diktators, savā grāmatā aprakstot totalitāru propagandu, atsaucas uz piemēriem no reklāmu industrijas) tad kontrole ir jāuzņemas varas iestādēm. Reklāma pati par sevi jau ir nevajadzīga uzbāšanās pircējam (vēl nekad neesmu redzējis man vajadzīgas preces reklāmu), bet bezgaumīgas, pārāk uzbāzīgas vai neētiskas reklāmas būtu jāaizliedz. Par konkrētajiem piemēriem - fotografēšana autiņbiksītēs ir nevajadzīga, neviens taču nefotografē cilvēkus uz poda :D Sevišķi patīkamas ir autiņos čurājošu bērneļu vai higiēnisko pakešu reklāmas, ja gadās televizoru skatīties ēdot. Fotografēšana uz ielām, kur cilvēki tomēr uzturas apģērbti, var nevienu arī neuztraukt, bet fotografēšana reklāmas nolūkos pie mūsu sabiedrības jau tā pārmērīgās seksualizācijas ir pavisam kas cits.

No vienas puses nestrīdos, ka ir jāaizsargā bērni no izmantošanas un noziegumiem. Bet vai es pareizi saprotu, ka man kā fotogrāfam tas nozīmē, ka varu fotogrāfēt tikai tādus bērnus, kuriem ir ārsta zīme, un kuri ir pilnībā apģērbti? Ja nevaru bērnus fotogrāfēt apakšveļā, tas nozīmē, pludmales skatus, nakts skatus izslēdzam (pidžammā drīkst)? Piemkārt, Latvijā ir daudz tekstilindustrijas uzņēmumu, kuri gatavo produkcijas katalogus. Šie noteikumi apgrūtinās un sadārdzinās jau tā dārgo katalogu izgatavošanu. Turklāt neredzu nekā piedauzīga bērna fotogrāfēšanā autiņbiksītēs, pidžammā, pludmalē, kamēr vien fotogrāfijas nav iecerētas seksuāla rakstura. Šobrīd strādāju Meksikā. Šeit var fotogrāfēt ielās, kafejnīcās, pie skolām, autobusos, svešos īpašumos, tumšos bāros, nevienu tas neuztrauc un nevaru iedomātis, kā tas varētu būt kādam kaitējis. Esmu redzējusi vien pāris vietas - mākslas galerijas un izstāžu zāles, kurās fotogrāfēt ir aizliegts. Turklāt šeit reklāmās nav manāmi bērni ar bulīmijas pazīmēm seksuāla rakstura pozās. Reklāma vēsta par nācijas vērtībām un tieva, ļoti jauna sieviete seksuāla rakstura pozā Latvijā ir vētība, tā palīdz pārdot. Un nekādi noteikumi nespēs šo dīvaino vērtību izmainīt.

Vispār jau Darba likumā sen ir norma , ka bērnu nodarbināšanai, pat fotogrāfēšanai reklāmas nolūkos, ir jāizņem atļauja Valsts Darba inspekcijā. Ja to neizņem , tad var administratīvi sodīt. Laikam jau tie ierēdņi algas tiešām saņem neparko.

Jautājums tikai, kāpēc vispār jāstrādā ar nepilngadīgajām? Es saprotu pieaugušas sievietes, daudzas no kurām ir spējīgas nopelnīt naudu tai super-puper kleitai. Taču meitenes, kas sēž senčiem kaklā?