Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne teica, ka Bērziņš pašlaik iepazīstas ar visu pieejamo informāciju šajā jautājumā, tādēļ viedokli pašlaik vēl neformulēs.
"Vienlaikus varu atbildēt, ka Satversmē noteiktās Valsts prezidenta pilnvaras nav nemainīgas, tās var tikt pārskatītas, izvērtējot visus juridiskos un politiskos aspektus," sacīja Krapāne.
Vienlaikus Bērziņš iepriekš vēl kā prezidenta amata kandidāts pauda atbalstu tautas vēlēta prezidenta idejai. "Vienkāršākais veids tautas vēlētam prezidentam būtu, ka šim prezidenta kandidātam būtu jānāk vismaz no tā vidus, kas ir piedalījies Saeimas vēlēšanās - ievēlēts vai neievēlēts, šo procesu viņš [kandidāts] ir izgājis un saņēmis kādas daļas tautas atbalstu," pauda Bērziņš 25.maijā prezidenta kandidātu debatēs raidījumā "Kas notiek Latvijā?".
"Par tautas ievēlētu [prezidentu] man nav nekas pret," tolaik teica Bērziņš.
Jau ziņots, ka Zatlers iesniedzis Saeimā vairākas likumdošanas iniciatīvas Satversmes grozījumiem. Tās pašlaik atrodas Saeimas Juridiskajā komisijā.
Grozījumi paredz prezidentam tiesības izvirzīt Nacionālo bruņoto spēku komandieri, divus Satversmes tiesas tiesnešus, valsts kontrolieri, tiesībsarga un Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātus. Iniciatīva arī paredz, ka Ministru prezidenta amata kandidāts pirms balsojuma Saeimā iepazīstina prezidentu ar valdības sastāvu, kā arī pienākumu ministriem dot svinīgo solījumu jeb zvērestu Saeimā, uzņemoties amata pienākumus.
Tāpat grozījumi paredz impīčmenta procedūru. Saskaņā ar likumprojektu Saeimai ir tiesības atlaist prezidentu vienīgi Latvijas Satversmes vai būtiska likuma pārkāpuma gadījumā. Atzinumu par pārkāpumu sniedz Satversmes tiesa.
Eksprezidents arī rosināja noteikt, ka prezidentam ir tiesības atlaist Saeimu, ja 1) Saeima ir grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai 77.pantu, bet tautas nobalsošanā šie Satversmes pārgrozījumi nav apstiprināti; 2) Saeima nespēj izteikt uzticību Ministru prezidentam un viņa aicinātajiem ministriem vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas ar noteikumu, ka prezidents nav atkārtoti aicinājis izveidot valdību vienu un to pašu personu; 3) Saeima nepieņem gadskārtējo valsts budžetu līdz saimnieciskā gada 1.martam; 4) ilgāk par vienu mēnesi Saeimas sesijas laikā nenotiek kārtējās Saeimas sēdes, jo tajās nepiedalās nepieciešamais deputātu skaits vai tās netiek sasauktas; 5) tas nepieciešams, lai Saeima saņemtu tiešu tautas atbalstu īpaši svarīgā jautājumā. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas prezidentam ir jākonsultējas ar Saeimas priekšsēdētāju un premjeru.
Prezidents nevar atlaist Saeimu, ja līdz viņa pilnvaru termiņa beigām ir atlikuši mazāk nekā trīs mēneši, noteic grozījumi.