"Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis uzsvēra, ka veselības jomā neizbēgami būs nepieciešama finansējuma reforma. "Normāla situācija ir, ja nevis slimais maksā par sevi, bet veselais samaksā par slimo. Patlaban diemžēl tas ir citādi," secināja Zaķis.
Viņaprāt, Latvijā ir jāievieš sistēma, ka lētāku pakalpojumu saņem tas, kurš maksā nodokļus. "Es uzskatu, ka tā ir normāla prakse Eiropā, un daudz kur tas ir ieviests, ka vai nu tu maksā nodokļus, bet, ja nemaksā, tad vienkārši apdrošinies, un par bērnu, studentu vai pensionāru samaksā valsts, bet tiem, kas ir darba spējīgā vecumā tie nodokļi ir jāmaksā, un tas ir iemesls, kāpēc tu vari saņemt lētāku to pakalpojumu. Ja nē, ej un pērc pa dārgo," paskaidroja Zaķis.
Uz jautājumu, kā piespiest slimnīcas saimniekot ar piešķirto naudu, Zaķis atbildēja: "Nebūšu oriģināls, teikšu, ka pasaulē visbiežāk šādu finanšu uzraudzību veic privātā kapitāla pārvaldītāji. Tie ir apdrošinātāji.. Privātais finansējuma plūsmu uzraugs, un es nevaru uzreiz nosaukt, vai tā ir obligāti sistēma ar apdrošināšanu vai varbūt kāda līdzīga, bet šāds uzraugs ir tas, kurš ir sargsuns, lai viss būtu pareizi sistēmā."
Zaķis neredz nekā slikta apstāklī, ja slimnīca pelna, taču problēma ir tad, kad slimnīca saimnieko tā, kā uzskata par vajadzīgu, un izsaimnieko daudz ātrāk, daudz lielāku apmēru.
Arī Zatlera Reformu partijas premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs norādīja, ka veselības nozare "brēc pēc reformas".
"Nauda caurā maisā, protams, neko neatrisina, jo naudas nav. Otrkārt, tur jau tā problēma, ka treknajos gados tās [veselības nozares] virzienā tika mesta nauda tā vietā, lai saprastu, kā var darīt efektīvāk, ko var reformēt, kad bija nauda, par ko reformēt," klāstīja Sprūdžs.
Nacionālās apvienības ""Visu Latvijai!"‒"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" premjera amata kandidāts Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka veselības nozarē ir ieguldīti ļoti lieli naudas resursi, bet diemžēl lielākoties infrastruktūrā, pamatā dārgās tehnoloģiskās iekārtās, kas nav slikti, bet atbildīgajiem par veselības nozari nav bijis ilgtermiņa redzējuma.
"Ne gluži sākot nozari veidot no nulles, bet kardinālas reformas veselības nozarei būtu nepieciešamas," atzina Bērziņš.
Viņš ir pārliecināts, ka veselības nozarē ir iespējams atrast nepieciešamos resursus. "Ja to nevaram atrast veselības nozares iekšienē, tad jāmeklē to ārienē, tas ir skaidrs. Savukārt man tomēr ir pārliecība, ka veselības nozarē varam atrast resursu un tas būtu jāmeklē," norādīja Bērziņš.
Savukārt apvienības "Saskaņas centrs" līderis Nils Ušakovs pavēstīja, ka veselības nozares problēma ir nepietiekamais finansējums un bez papildu naudas slimnīcas neizdzīvos. Tomēr viņš nesolīja, ka jau 2012.gadā būtu iespējams veselībai paredzēt papildu finansējumu.
"Tā ir mūsu otrā prioritāte pēc sociālajām lietām. Vai tas ir īstenojams 2012.gadā, jāskatās uz cipariem.. Tas ir atkarīgs, kā mums iet ar pirmo. Varbūt tas nav iespējams 2012.gadā," pieļāva Ušakovs.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kura partijas pārraudzībā pašlaik ir Veselības ministrija, pauda viedokli, ka veselības nozari vajadzētu vadīt tam politiskajam spēkam, kam ir finanšu ministra portfelis.
Taču Brigmanis nesniedza skaidru atbildi, vai veselības nozares problēmas var atrisināt, ik gadu piešķirot papildu finansējumu, vai tomēr slimnīcām būtu jāsāk efektīvāk saimniekot.
"Katrs cīnās par savu vietu zem saules ar tiem līdzekļiem, kā viņš to uzskata par pareizu. Līdz šim streiku politika Latvijā ir devusi rezultātu, ka nauda vairāk vai mazāk ir dabūta. To var pārtraukt tikai tad, ja vienots viedoklis ir jūsu cienījamiem cunftes pārstāvjiem – masu medijiem. Līdz šim lielākā problēma ir tā, ka politiķi vienmēr ir bijuši ļoti atkarīgi no ceturtās varas. Viņiem ne tik daudz ir bail no dakteriem, zemniekiem ar cūku galvām, bet no žurnālistiem," teica Brigmanis.
Jau vēstīts, ka pēc aģentūras BNS pasūtījuma veiktā "Latvijas faktu" aptauja liecina, ka augustā politisko spēku reitingu līderi joprojām ir SC un ZRP. Piecu procentu barjeru pārvarētu vēl "Vienotība", Nacionālā apvienība un ZZS.
Pārējiem politiskajiem spēkiem ir mazāk nekā 2% vēlētāju atbalsts.
Ārkārtas Saeimas vēlēšanas notiks 17.septembrī.