Bērziņš _Dienai_ atbildēja: «Man vēl pāragri domāt par nākotni, jo ceru turpināt strādāt Lielbritānijā līdz nākamajai vasarai, kad beidzas pilnvaras, ko ir iespējams arī pagarināt.» No sarunas ar I.Bērziņu arī varēja secināt, ka ar viņu neviens nav runājis par iespēju ieņemt vēstnieka amatu Krievijā.
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) nesniedz komentārus par paredzamo vēstnieku rotāciju. Jau iepriekš ministrs ir atgādinājis, ka vēstnieku uzvārdus pieņemts publiskot tikai pēc tam, kad Latvijas izvēlētajam kandidātam ir piekritusi arī otra valsts — šajā gadījumā tā būtu Krievija. Nepieciešamība raudzīties pēc vēstnieka šajā valstī radās pēc ārlietu ministra paziņojuma, ka par ministrijas valsts sekretāru ir izraudzīts līdzšinējais vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis, kas jaunajā amatā varētu stāties 1.decembrī. Šis amats kļuva vakants pēc Normana Penkes nominēšanas par vēstnieku ANO.
Paredzams, ka tuvākajos mēnešos vēstnieki mainīsies vēl vairākās valstīs. Pašlaik Latvijā atvaļinājumu pavada Latvijas vēstnieks Ķīnā Jānis Lovniks, kas arī neoficiāli bija minēts kā viens no vēstnieka kandidātiem Krievijā, taču vairāki Dienas avoti šo minējumu neapstiprināja. J.Lovnika pilnvaru termiņš beidzas novembrī. Vairākos medijos kā kandidāts vēstnieka amatam Krievijā bija minēts bijušais premjers, Tautas partijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, kas iepriekš šādu varbūtību vērtēja kā interesantu, taču vienlaikus arī atzina, ka viņam neviens nav to piedāvājis. Neoficiāli bija izskanējis, ka A.Kalvīša kandidatūra varētu būt saistoša atsevišķām biznesa grupām, kas savā darbībā ir saistītas ar biznesu Krievijā.