Drīzāk negatīvi vai negatīvi par Valsts prezidentu izteikušies 29,2% pilsoņu, par premjeru - 40,8%, bet par Saeimas priekšsēdi - 44,8% pilsoņu. Valsts prezidenta un premjera reitingu Latvijas fakti jau bija pētījuši arī iepriekš, turpretim par Saeimas spīkeri aptaujātajiem firma lūdza izteikties pirmo reizi. Tam, ka S. Āboltiņa nav tik populāra kā pārējās divas augstākās valsts amatpersonas, Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis redz vairākus iemeslus. Viņš uzsvēra, ka Saeimas priekšsēdētāja asociējas ar parlamentu, kuram ir zema uzticība. Publiskajā laukā, kur S. Āboltiņa varētu parādīt sevi kā varas partijas līderi, «trūkst spilgtuma», atzīst sociologs. Viņš ir novērojis, ka par Saeimas priekšsēdi daudz raksta un runā, bet «ir sajūta, ka viņa ir lielmeistars kuluāru politikā», ja atceroties Valda Zatlera nepārvēlēšanu par Valsts prezidentu un pēc tam neievēlēšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Ar abiem šiem notikumiem kuluāros ir saistīts arī S. Āboltiņas vārds.
Valsts prezidents A. Bērziņš ir nodrošinājis sev pozitīvu vērtējumu ne tikai ar savu amatu, kas vienmēr bijis sabiedrībai pievilcīgs, bet arī ar to, ka viņš savā ziņā ir «emocionāli tiešs un nepastarpināts». Valsts prezidents nav runātājs, bet varbūt tieši ar to, ka «nav sagatavots un iepakots, daudziem cilvēkiem ir pievilcīgs», pieļauj A. Freimanis. Uz premjeru V. Dombrovski, viņaprāt, varētu attiecināt apzīmējumu «stabilitātes garants», kaut arī šiem vārdiem ir specifiska pieskaņa un V. Dombrovskis sevi tā nesauc, bet daļa sabiedrības viņu tieši tā uztverot, norādīja A. Freimanis.