Viņš intervijā aģentūrai BNS atzina, ka pašreizējais likums ir pārāk daudz reižu lāpīts, tāpēc, ja koalīcija spētu vienoties, būtu jādomā par jauna Pilsonības likuma izstrādi.
"Tēvzemiešu" izstrādāto jauno Pilsonības likumu, kas paredzēja būtiski sašaurināt iespējas iegūt pilsonību valsts okupācijas laikā iebraukušajiem iedzīvotājiem, pirms diviem gadiem noraidīja Saeima, atgādināja Bērziņš.
"Es domāju, ka pie atbilstošas situācijas "tēvzemieši" to varētu darīt atkārtoti," teica ministrs. "Lai runātu par pilsonību, jābūt stingrai pārliecībai, ka ir vairāki jautājumi, kas jārisina. Katrai partijai ir sava nostāja, līdz ar to ir jautājums, cik tālu mēs esam gatavi iet uz kompromisiem," viņš skaidroja.
Uz jautājumu, kādēļ nepieciešams jauns likums, Bērziņš atbildēja: "Ko es redzu, par ko vajadzētu diskutēt, ir pilsonības iegūšana. Runa ir par lojalitātes principiem pret valsti, kurā pilsoņi dzīvo. Ir pietiekami liels skaits prasību tiesā par pilsonības atņemšanu. Es domāju, ka šī kārtība būtu pārskatāma."
"Attiecībā par lojalitāti - es nevaru uzskatīt par normālu situāciju, kurā vienas vai otras valsts pilsonis pauž klaji pretvalstiskus paziņojumus. Man tas nav saprotams. Tas, kā to ielikt likumā, ir jāvērtē ekspertiem," sacīja ministrs.
"Tēvzemiešu" iepriekš izstrādātais un noraidītais likumprojekts paredzēja izbeigt masveida naturalizācijas procesu, pilsonību okupācijas laikā Latvijā ieceļojušajām personām turpmāk piešķirot izņēmuma kārtā ar Saeimas pieņemtu likumu vai lēmumu.
Bija paredzēts likvidēt Naturalizācijas pārvaldi, tās funkcijas nododot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Likumprojekts arī paredzēja, ka tiesības piešķirt Latvijas pilsonību ir tikai Saeimai - tā apstiprinātu valdības virzītos likumprojektus ar pilsonības pretendentiem.
Dokuments arī vienkāršoja kārtību, kādā Latvijai nelojāliem iedzīvotājiem tiek atņemta pilsonība. Savukārt iespējas naturalizēties sašaurinātas to personu lokam, kas iebraukušas valsts teritorijā Padomju Savienības laikā.