Tas, ka tiesībsargs norāda, ka tas ir pretrunā ar Satversmi – es domāju, ka tas nav jaunums nevienam. Tajā pašā laikā ir arī sporta stundas, kur ir vajadzīgs sporta tērps, kas arī ir mācību līdzeklis. Līdz ar to, ja mēs sāksim tādā veidā interpretēt „bezmaksas”, tad mēs varētu aiziet līdz patērētāja pozīcijai, ko man ārkārtīgi negribētos attīstīt ne vecākos, ne bērnos.
Varbūt šis būtu tas mirklis, kad jums būtu jāvēršas Saeimā ar likuma grozījumiem?
Mēs varam domāt tikai par likumu Par 2009.gada valsts budžetu, kurā būtu jāpapildina šī pozīcija. Mēs esam gājuši uz nelielu palielinājumu līdz 1,9 miljoniem latu, kas arī neko daudz nenozīmē, jo līdz šim ir mazliet vairāk nekā 1 miljons, un uz lielo masu tas nekas daudz nav. Domāju, ka patreizējā budžeta situācijā nekādas lielās izmaiņas solīt nevar. Ja jūs man tagad vaicāsiet, kas ir mana prioritāte, es tomēr teikšu, ka tas ir pedagogu atalgojums. Par to es būšu gatava cīnīties daudz nopietnāk, jo mācību grāmatas problēmas nerada.
Tad kas jūsu izpratnē vispār ir bezmaksas izglītība?
Ir tāds sens teiciens, ka bez maksas ir tikai siers slazdā. Un mūsdienās, patiesību sakot, nekas nav bezmaksas.
Bet Satversmē ir teikts, ka izglītība ir.
Tas ir interpretācijas jautājums, kas ir bez maksas. Es domāju, ka arī ieguldītās pūles ir maksa par zināšanu ieguvi. Mums ir jādomā par to, kas ir nepieciešams, lai mūsu skolēni iegūtu kvalitatīvu izglītību. Mēs zinām, cik tas maksā, un tad mēs pajautājam, vai Latvijas valsts to šodien var nodrošināt.
Oficiālu prognožu par to, cik skolotāju varētu trūkt jaunajā mācību gadā, nav. Bet gribētu jūs lūgt to tomēr prognozēt.
Latvijas teritorijā, izņemot Rīgu, signālu par skolotāju trūkumu manā rīcībā nav, un es atbildu par šo teikumu, ko es saku. Rīgā tiešām trūkst nedaudz vairāk kā 100 skolotāju. Galvenie priekšmeti ir matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija, informātika, svešvaloda.
Šogad esot arī latviešu valoda.
Tas tāpēc, ka darba tirgus piedāvā citas iespējas latviešu valodas skolotājiem Rīgā. Bet par visiem nosauktajiem priekšmetiem, izņemot latviešu valodu, IZM uzsāka 2007.-2013.gada perioda ES struktūrfondu projektu mērķstipendijām skolotājiem, kas māca šos prioritāros priekšmetus. Tas nozīmē, ka skolotājiem ir iespēja pieteikties, lai iegūtu 150 latu stipendiju mēnesī. Rīgas pilsēta atzina, ka uz 500 stipendijām, kas ir iedotas, ir 600 pieteikumu.
Tātad visiem nepietiks.
Patreiz noteikti pieprasījums ir mazāks nekā piedāvātās iespējas. Mums nav signālu no tiem rajoniem, kas šo iespēju izmanto, ka kaut kas sāk pietrūkt. Otrkārt, es domāju, ka arī darba vides uzlabošanās ir nozīmīga. Treškārt, 2006.gadā tika grozīti Ministru kabineta noteikumi, kas atļāva pieņemt darbā skolā arī studentus.
Taču IZM plāna par to, kas notiks ar pedagogu algām pēc 2010.gada, nav. Varbūt tas ir iemesls, kāpēc nav pedagogu, jo nav skaidrības par nākotni?
Programma mums ir – tika veikts pilotprojekts par karjeras kāpnēm skolotāja profesijai. Es to redzu kā iespēju, lai skolotāja profesija un skolotāja prestižs paaugstinātos.
Tas nozīmē diferenciāciju pēc darba kvalitātes?
Jā.
Bet jūs izvairāties pateikt, kāds būs vidējais skolotāju kā sabiedrības grupas atalgojums pēc 2010.gada.
Es gribētu jums atgādināt, ka mēs ejam uz vienoto darba samaksas sistēmu, uz 40 stundu darba nedēļu. Līdz ar to mēs pasakām, ka šajā profesijā visi pienākumi, kas tiks veikti, tiks arī apmaksāti.
Jā, bet mēs runājam par skaidru redzējumu nākotnē – ja ir skaidrība tikai par nākamajiem diviem gadiem, ar to ir par maz.
Piekrītu, mums ir jāsāk tūlīt ar arodbiedrību sarunas un aprēķini. Patreiz šī nacionālā programma mums nepiedāvā konkrētus aprēķinus par finansējumu, tas ir jāizdara IZM.
Nedaudz novārtā atstāti ir pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi, ar kuru trūkumu esot vislielākās problēmas. Kā to risināt?
No 1.septembra pirmskolas pedagogu atalgojums tiek palielināts par apmēram 100 latiem. Bet viņi tiešām bija tā kategorija, kas bija vismazāk atalgota, tāpēc arī pedagogu piketos galvenokārt bija pirmsskolas skolotāji. Pirmsskolas pedagogi gaida, kad viņu darba slodzi samazinās no 36 uz 30 stundām nedēļā. Mums grūtības rada tas, ka valsts maksā atalgojumu tikai tiem pirmsskolas pedagogiem, kas strādā ar 5-6 gadus veciem bērniem, bet pārējiem algas maksā pašvaldības, tāpēc mēs nevaram ar Latvijas Pašvaldību savienību vienoties par pāreju uz 30 darba stundām nedēļā, jo tas ir arī slogs uz pašvaldību budžetu. Bet es domāju, ka problēma būs vēl lielāka, jo bērnu sāk dzimt vairāk, kas nozīmē, ka vajadzēs vairāk pirmsskolu.
Arodbiedrība ir norādījusi, ka augstskolu akadēmiskajam personālam algu pieaugums ir tikai 13%, kas pat nekompensē inflāciju. Vai par to ir domāts?
Augstskolas mācībspēkam, lai viņš būtu interesants studentam, nevajadzētu cerēt saņemt atalgojumu tikai no viena finansējuma avota – valsts budžeta. Viņam būtu jābūt pietiekami kompetentam un profesionālam, lai viņš spētu līdzdarboties kādos pētījumos, kur finansējums nāk no cita avota, lai viņš spētu piedāvāt sevi ražotājam ar kaut kādām inovatīvām idejām, kur viņam nāk atalgojums. Augstskolas mācībspēkam ir tā privilēģija, ka šīs iespējas ir, bet viņam neviens tās neiedos uz paplātes.
IZM nav izpildījusi savu uzdevumu laikā iesniegt valdībā ziņojumu par izglītības iestāžu tīkla optimizāciju. Kas tiks piedāvāts?
Mēs šo informatīvo ziņojumu esam sagatavojuši, bet gribējām septembra sākumā iegūt jaunāko informāciju par pedagogu un skolēnu skaitu. Mēs esam noteikuši vidējo klašu piepildījumu. Mēs ļoti ceram, ka tas, ko Latvijā tradicionāli sauc par „mazo skolu”, var saglabāties ar caurmērā 10 bērniem klasē. Bet mēs arī rosinām, lai šīs mazās skolas ļoti domātu par savu programmu dažādošanu.
Tātad caurmērā pamatskolā izglītojamo skaits nedrīkstēs būs mazāks par 90 cilvēkiem?
Es ļautu katrai pašvaldībai vērtēt savu situāciju, jo izglītībai jābūt maksimāli pieejamai maziem bērniem, kas mācās no 1. līdz 6.klasei. Informatīvajā ziņojumā mums ir piedāvāts arī iedzīvotāju blīvuma koeficients no 1 līdz 1,2.
Šogad ir atsākusies diskusija par augstākās izglītības finansējuma modeli. Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš uzstāj, ka studiju izmaksas būtu kopīgi jāsedz gan valstij, gan katram studentam. Vai jūs atbalstītu šādu modeli?
Mūsu darbinieki ir veikuši aprēķinus. Ja iet uz līdzdalības finansējumu, kā iesaka LU rektors, tad, ja pieņemam - katrs students maksātu 300 latus, Latvijas valstij būtu jāpalielina finansējums augstākajai izglītībai par 23 miljoniem. Šodien Latvijas valsts tam nav gatava. Līdz ar to, ja valdība nevar vairāk samaksāt, tad katram studentam būtu jāmaksā 780 lati. Un es nedomāju, ka es atradīšu ļoti daudz studentu, kas atbalstīs šāda apmēra līdzfinansējumu, un es ar viņiem esmu pilnīgi solidāra.
Šobrīd par budžeta līdzekļiem pilna laika klātienē studē 30 491 students, paredzams, ka 2013. gadā mums būs 35 tūkstoši studentu. Un ticiet man, līdz 2013. gadam mēs atradīsim tos 10,8 miljonus, lai visi pilna laika klātienes studenti studētu par valsts līdzekļiem.
Bet pēc būtības jūs uzskatāt, ka pašreizējā sistēma funkcionē labi un tā nebūtu jāmaina?
Nē, noteikti es tā neuzskatu. Es visu laiku mokos ar to paradoksu, ka tiklīdz valsts sāka labāk finansēt budžeta vietas, tā mēs dabūjām bumeranga efektu, ka studiju maksa pacēlās tiem, kas studēja par saviem līdzekļiem. Es gribētu redzēt atšifrējumu, kā šis te finansējums ir sadalīts pa pozīcijām, kur skaidri redzams, kas ir jānosedz t.s. maksas studentam un ko tomēr valsts ir nofinansējusi.
Tas nozīmē, ka valsts nauda, kas tiek dota par katru budžeta vietu, būtībā būtu daļēji domāta arī , lai segtu izmaksas par jebkura studenta izglītošanu?
Tas ir interpretācijas jautājums. Es to nosauktu citādāk – mēs maksājam par infrastruktūru un students samaksā tikai par izglītības pakalpojumu.
Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes rektori ir sūdzējušies, ka budžeta tēriņu apcirpšanas rezultātā viņiem pusotras dienas laikā bija jāsamazina savi budžeti par aptuveni miljonu latu.
Vai viņi arī pateica, cik liels ir kopējais budžets? Jūs pajautājat!
Bet neatkarīgi no īpatsvara budžetā, ir runa par gandrīz miljonu!
Jā, protams. Tā nebija nekāda mana voluntāra rīcība. Es nevingrinājos trenēt rektorus. Valdībā visām ministrijām noteica vienādu tēriņu samazinājuma procentu, kas bija jāveic pietiekami īsā laikā. Ko mēs piedāvājām rektoriem – mēs varam pateikt, par kādu summu jums ir jāsamazina, bet lūdzu paši kā saimnieki savā mājā atrodiet mazāk sāpīgas pozīcijas. Rektoriem tas sevišķi nepatika, jo viņi ļoti gribēja, lai nosauc pozīcijas, no kurām samazināt, lai pēc tam būtu viens vainīgais. Bet jāsaka, ka mēs paturējām prātā divus principus – nekādā ziņā neļāvām ķerties pie pedagogu atalgojuma un pie visa tā kas ir iesākts – mums ir zinātne un valsts valodas politika, līgumi pētniecībai – tam neskārās klāt.
Tad kāpēc tirgus orientētajiem pētījumiem finansējuma samazinājums bija nevis 5%, bet gan 34%?
Man ir ļoti skaidra pozīcija šajā jautājumā, kurai var piekrist un var arī nepiekrist lasītājs. Tā kā jūnija beigās parādījās šī te budžeta grozījumi mīnusa virzienā, pirmais, ko es pavaicāju ministrijā – kāda nauda mums vispār nav sadalīta. Izrādās, ka tirgus orientētajiem pētījumiem nauda jūnijā 2008. gadam vēl nav izgājusi ārā no ministrijas. Pasakiet, kāds pētījums var notikt augstākās izglītības institūcijā, ja viņi naudu saņem labākajā gadījumā jūlijā? Es varētu uzņemties atbildību par to, ka ministrija iekavēja savlaicīgu naudas sadalījumu, bet Zinātniskajam departamentam direktors mainījās un pie amatpersonu maiņas notiek zināmas aizķeršanās.Tomēr, ja jūnijā to naudu nav saņēmuši potenciālie pētījumu veicēji, tad cerības, ka būs ļoti kvalitatīvs rezultāts, nebija. Tāpēc mēs pieņēmām šo lēmumu. Tajā pašā laikā visi Eiropas fondi ir atvērti un zinātnei 2007. gada decembrī mēs paņēmām 20 miljonu virssaistības. Līdz ar to es nejūtu sirdsapziņas pārmetumus, jo zinātnieki, kas gribēja to pētīt, arī pēta, par to nav šaubu.
Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) ir izteicies, ka štatu samazināšana ministrijās ir bijusi formāla un ministrijas likvidē posteņus, kuras reāli nav aizpildītas ar cilvēkiem. IZM plāno likvidēt 12 štata vietas. Cik cilvēki reāli tiks atlaisti?
No tām 12 štata vietām lielākā daļa bija neaizpildītas vakances, tas ir skaidrs. Man jums tur nav ko melot vai izvairīties no tā. Bet diemžēl štatu samazināšanas gadījumā ir liela varbūtība, ka atlaidīs ne tos vājākos darbiniekus. Tomēr es piederu pie tiem, kas uzskata, ka valsts pārvaldē strādājošo skaits ir jāsamazina, jo faktiski funkcijas ir mākslīgi savairotas.
Viena funkcija no kā IZM cenšas atbrīvoties, ir nekustamo īpašumu pārvaldīšana. Tajā pašā laikā ministrijas mājaslapā izsludināts konkurss uz divām vakancēm Īpašuma departamentā, bet kopumā šobrīd ministrija izsludinājusi pieteikšanos uz četrām patstāvīgām amata vietām. Kur tad štatu samazināšana?
Patiesībā tas jājautā valsts sekretāram, jo ministrs nenodarbojas ar ministrijas štatiem tādā veidā, ka sludina konkursus. Ministrs nāk atbildēt par jomu, nevis par ministrijas aparāta darbu. Mēs patiešām virzāmies uz to, lai atbrīvotos no IZM neraksturīgajām funkcijām, bet tas nenotiek vienā dienā.
Valsts sekretārs Mareks Gruškevics jums piedāvāja likvidēt divus viņa vietnieka amatus - Andreja Ciņa posteni, kas atbild par vispārējiem jautājumiem un Edgaru Šnepu, kurš atbildīgs par sportu.
Viņš man nepiedāvāja likvidēt, šī informācija parādījās presē. Līdz šai baltai dienai neviens nezina, kā šī informācija nonāca presē. Bet tas man patīk valsts sekretāra attieksmē, ka viņš ir apzinājies, ka ministrijā uz diviem darbiniekiem ir viens vadītājs un tas ir tā kā par daudz, tur es viņam piekrītu.
Tomēr nav saprotams, vai jūs atbalstāt Ciņa un Šnepa amata likvidēšanu.
Mēs plānojam ļoti apjomīgu sporta zara reorganizāciju ministrijā, jo ir ļoti daudz mazu sporta aģentūru un viena sporta pārvalde. Tā nav pietiekami caurskatāma un labi vadāma sistēma. Līdz ar to mēs sporta zaru reorganizēsim un šīs reorganizācijas rezultātā būs kadru maiņas. Noteikti būs.
Un attiecībā uz Cini?
Tiek pārskatīti amata pienākumi kopumā un, iespējams, ka tas amats sauksies citādāk, jo mums ir ļoti lieli un ātri veicami uzdevumi IT jomā, kas ir Ciņa kompetencē. Protams, varētu vēlēties aktīvāku un intensīvāku viņa darbību.
Runājot par ministrijas darbiniekiem, Civildienesta pārvalde ir pabeigusi pārbaudi pret M. Gruškevicu par IZM ierēdņu komandējumu uz Halifaksu, kad tur norisājās čempionāts hokejā. Pārvalde…
Bet mani neviens ar to nav iepazīstinājis! Ministrija atzinumu nav saņēmusi.
Tad jūs neko nezināt par to?
Es neesmu to redzējusi un, godīgi sakot, mani tas neinteresē. Es esmu nākusi vadīt jomu, nevis audzināt ierēdņus. Es esmu izteikusi savu attieksmi pret to – ļoti kategorisku un noliedzošu. Un es absolūti neesmu laimīga ar to, ka ministrijai valsts sekretārs publicitāti rada ar šādiem izgājieniem.
Bet jūsu izteikumi presē izmantoti šajā atzinumā kā arguments, ka brauciens ir bijis lietderīgs…
Ar mani, starp citu, no Civildienesta pārvaldes nav runājis. Mani tas izbrīna, ka, veicot dienesta izmeklēšanu, ar mani nav parunāts.
Nesen Pekinā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) akreditācijas kartes ieguva Tautas partijas līderis Aigars Kalvītis un viņa divi dēli. Vai jūsuprāt kārtība akreditācijas karšu dalīšanā, kurā nav kārtības, ir pieņemama?
LOK nav ne manas pakļautības, ne padotības institūcija. Tur ir ļoti pieredzējuši cilvēki, kas strādā. Es šajā brīdī pēc olimpiādes esmu bezgala lepna ar mūsu olimpiešiem - mums bija trīs medaļas. Tāpēc es nepiederu pie tiem, kas te tagad sunīs kādus. Paldies viņiem par darba organizāciju, kā varēsim, tā palīdzēsim viņiem sagatavoties nākamajai ziemas olimpiādei.
Premjers Ivars Godmanis jums pēdējā laikā ir veltījis asu kritiku. Vai jūtaties droša par savu krēslu?
Pirmkārt, premjers man nav veltījis nekādu kritiku.
Valdības sēdē veltīja gan. Ka jūs dodat opozīcijai argumentus Saeimā no tribīnes, kamēr valsts sekretārs guļ un jūs nelasāt dokumentus.
Tiešām. Te es jums piekrītu. Tas bija saistīts ar budžeta grozījumiem. Es esmu lēmumu attiecībā uz to ierēdni pieņēmusi, un tas lēmums tiks izpildīts. Šī kritika ir pieņemama un premjeram bija taisnība. Tomēr es ļoti atbildīgi izturos pret savu darbu, bet izpratne par krēslu kā turēšanos pie tā - man nav raksturīga.
Nav jau runa par turēšanos, bet par drošību. Vai jūs jūtaties droši savā amatā?
Jā. Tad, kad parādījās presē kaut kāda rindkopa par tieslietu ministru Gaidi Bērziņu un Tatjanu Koķi, es pat nesāku meklēt premjeru. Viņu satiekot pēc pāris dienām, es prasīju, kas tas ir bijis, un Godmanis man atbildēja, ka viņš nu gan to nav teicis. Es nezinu vai tās ir spēles vai spēlītes, bet katram jau savs darbs jādara.