Līdz ar jaunas valdības izveidošanu tiek iecelti arī parlamentārie sekretāri, kuru galvenais uzdevums ir uzturēt saikni starp konkrēto ministriju un Saeimu, nodrošinot konkrētu likumu virzību parlamentā. Parasti šis amats tiek partiju cilvēkiem. ZZS, TP un TB/LNNK ministrijās plānots šo praksi saglabāt, arī Pilsoniskās apvienības virzītā Imanta Lieģa vadītā Aizsardzības ministrija apsver šī amata paturēšanu. Savukārt JL pārstāvji — iekšlietu ministre Linda Mūrniece, finanšu ministrs Einars Repše un ekonomikas ministrs Artis Kampars — parlamentāros sekretārus neiecels. "Man nav un nebūs parlamentārā sekretāra. Es ietaupīšu 3000 latu mēnesī," Dienai sacīja L.Mūrniece. Parlamentārā sekretāra alga ir 1670 latu pirms nodokļu nomaksas. Pārējo summu, kā stāsta L.Mūrniece, veido telefona rēķinu samaksa, automašīnu izmantošana un citas izmaksas. A.Kampara pārstāvis Sandis Sabajevs neuzskata, ka tādējādi tiks zaudēta ministrijas saikne ar parlamentu.
"Parlamentārajiem sekretāriem, protams, ir savi plusi un mīnusi, taču, ja viņi labi strādā, tad nodrošina būtisku saikni ar parlamentu," saka TP pārstāvis Arno Pjatkins. Kā pozitīvo piemēru viņš min Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas parlamentāro sekretāru Māri Krastiņu, kurš ilgi un sāpīgi tapinātās reģionu reformas laikā regulāri nāca pie deputātiem un skaidroja notiekošo, ko ministrs laika trūkuma dēļ nevarēja. "ZZS noteikti paliks palīgi, un nevis tāpēc, lai nodrošinātu darbu savējiem, bet lai būtu saikne," saka zaļo zemnieku pārstāvis Indriķis Putniņš. Viņš kā piemēru min Labklājības ministrijas pārstāvi, kuram vairākas reizes nedēļā nākas apmeklēt komisiju sēdes.
Arī TB/LNNK nav apsvērta atteikšanās no šī amata, un satiksmes ministrs Kaspars Gerhards rosinās apstiprināt parlamentārā sekretāra amatā Artūru Bergholcu, kurš pildīja šos pienākumus jau Ekonomikas ministrijā. "Manuprāt, lielāka atsloga ministram par parlamentāro sekretāru nav. Tas ir vienīgais amats [bez ministra], kas ir politisks," uzsver K.Gerharda biroja vadītājs Emīls Jakrins.