ASV likumdevēji uzsvēruši, ka durvis uz bezvīzu režīmu atver, vadoties pēc atbilstības kritērijiem, nevis sijājot valstis pēc citām pazīmēm. Drīzs bezvīzu režīms gājis secen arī Polijai, kura iepriekš cerējusi uz Vašingtonas politisku lēmumu to vienīgo kā nozīmīgāko sabiedroto militārajā operācijā Irākā iekļaut bezvīzu programmā.
Lai gan kritēriji tagad mīkstināti, Latvija vēl aizvien tiem neatbilst, jo pārāk daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem tiek atteikts ASV vīzas pieprasījums. "Šā likuma pieņemšana ir solis pareizajā virzienā, lai gan tas mums nedeva pilnīgu gandarījumu, jo neparedz bezvīzu režīma ieviešanu konkrētā laikā," Neatkarīgajai atzinis Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs.
Pilnībā apmierināti ar jauno likumu nav arī čehi, jo likums saglabājot vīzu atteikumu kritēriju kā nosacījumu iekļaušanai bezvīzu programmā, bet valstis, kuras vēlas vīzu režīma atcelšanu, nevar tieši ietekmēt atteikto vīzu pieteikumu skaitu. Likumā neesot ietverti arī nosacījumi vīzu režīma tūlītējai atcelšanai ASV tuvākajiem sabiedrotajiem, tiklīdz tie izpilda drošības kritērijus.
Vienīgais jauninājums ir likuma norma, kas ļauj pretendēt uz bezvīzu režīmu tām valstīm, kuru iedzīvotājiem atteikts ne vairāk kā katrs desmitais ASV vīzu pieprasījums. Līdz šim limits bija ne vairāk kā trīs procenti atteikto vīzu. Desmit procentu kritērijam atbilst vien divas valstis – Čehija un Igaunija, tāpēc jaunais likums vairākumu austrumeiropiešu, arī Latviju, tikai teorētiski tuvina bezvīzu režīmam ar ASV. Iepriekšējos gados noraidīti aptuveni 15 procenti Latvijas iedzīvotāju iesniegto vīzu pieteikumu, bet Polijai 25%.