Trešdien Saeimas Budžeta komisijas sēdē klātesošie deputāti, Finanšu ministrijas pārstāvji, kā arī Valsts kontroliere Inguna Sudraba gan bija vienisprātis, ka rēķinu apmaksa un nodokļu maksājumu veikšana nav gadījumi, ko varētu klasificēt par «neparedzētiem gadījumiem», vēsta db.lv.
M.Bičevskis ierosina izstrādāt mehānismu, kā var
tikt grozītas atsevišķas budžeta programmas vai iestāžu finansējums,
«neatverot budžetu», respektīvi – neveicot grozījumus likumā par valsts
budžetu.
I.Sudraba sēdes laikā uzsvēra, ka budžeta samazinājums attiecas uz visām iestādēm un ministrijām, tādēļ rēķinu un nodokļu nomaksa, izmantojot neparedzētiem gadījumiem domāto naudu, liecina par atsevišķu institūciju nespēju plānot savus pamatdarbības izdevumus.
Par to, ka ministriju un iestāžu rīcība Valsts kontroles minētajos gadījumos ir bijusi ļaunprātīga, ir pārliecināts deputāts Kārlis Leiškalns (TP). Viņs uzskata, ka nodokļus un nomas maksu neviens vadītājs nevar neplānot, un, visticamāk, tie nav plānoti tīšuprāt, lai parādītu iestāžu budžeta samazinājumu labākā gaismā.
Saeimas Juridiskā biroja vadītajs Gunārs Kusiņš sacīja, ka jāapsver iespēja budžetā nenoteikt tik precīzus skaitļus kā šobrīd, jo tas apgrūtina tālāko rīcību vismazāko izmaiņu gadījumā.