To otrdien LNT raidījumā 900 sekundes teica FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. Viņš teica, ka, protams, bankai nepieciešams nodrošināt visus rādītājus un atsevišķi resturkutrizācijas soļi, iespējams, nākotnē būs vajadzīgi. Patlaban notiekot darbs, lai bankas restrukturizāciju realizētu un to skaņotu gan ar Eiropas Komisiju, gan nepieciešamajām institūcijām.
Pēc viņa vārdiem, ar konsultantu tiek strādāts, lai bankas pārdošanas rezultātā varētu nodrošināt valsts ieguldīto līdzekļu atgūšanu.
Kā par sindicēto kredītu skaidroja M.Bičevskis, savulaik Parex aizņēmās, lai izsniegtu kredītus Latvijā. Šobrīd situācija attiecībā uz finansēm ir būtiski mainījusies, un starptautiskie aizdevēji, privātie aizdevēji vairs nevēlas turpināt aizdevumu līgumus un savu naudu lūdz atpakaļ, un akcionāram, kas šobrīd ir valsts, ir jānodrošina atbilstoša likviditāte.
Pērn Parex atdeva 30% kredīta, šogad jāatdod 40%, bet pārējie 30% - nākamgad. FM valsts sekretārs norādīja, ka banka turpinās strādāt, lai uzkrātu līdzekļus un parāda daļu varētu atdot.
Viņš intervijā arī atzina, ka sarunas ar bijušajiem Parex īpašniekiem par bankas pārņemšanas dokumentu publiskošanu ir ieilgušas. Plašākus komentārus viņš nesniedza, vien norādīja, ka sarunas skar valsts intereses un valsts strādā pie tā, lai jebkāda informācija, kas būs nepieciešama valsts interešu aizsardzībai, netiktu izpausta.
Kā vēstīts, premjers Valdis Dombrovskis (JL) pēc koalīcijas padomes sēdes pirmdien izvairījās atbildēt, vai koalīcijā atbalstīta papildu 100 miljonu latu iepludināšana Parex, lai tā varētu februāra vidū atmaksāt daļu no sindicētā kredīta. "Tas ir ierobežotas pieejamības jautājums," pēc koalīcijas strikti norādīja premjers. Jautāts, kā viņš kā valdības vadītājs aicinās ministrus balsot, lemjot par papildus 100 miljoniem, premjers atkārtoja to pašu.
Valsts septiņos termiņdepozītos Parex bankā līdz šim noguldījusi 622 miljonus latu.