Līdz ar to SAB ir pieņēmis lēmumu izsniegt Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam Ivaram Bičkovičam pielaidi valsts noslēpumam uz pieciem gadiem līdz līmenim “slepeni” ieskaitot. Tā ir otrā slepenības pakāpe aiz "sevišķi slepeni". Augstāko pakāpi piešķirt Augstākās tiesas priekšsēdētājam SAB neuzskata par nepieciešamu.Lai lemtu par pielaides valsts noslēpumam izsniegšanu I.Bičkovičam, SAB ir detalizēti iepazinies ar Drošības policijas veiktās pārbaudes materiāliem un ir izvērtējis visu informāciju, kas iegūta saistībā ar Totalitāro seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo I.Bičkoviča LPSR VDK aģenta kartiņu. Atšifrējot VDK aģentu ziņojumu elektronisko datu bāzi _Delta Latvija_, aģenta ziņojums ar segvārdu, kurš minēts I.Bičkoviča kartiņā, netika atrasts, par pārbaudes gaitu klāstīja I. Maura.
Pēc SAB iniciatīvas Drošības policija veica pārbaudi par klasificētās informācijas apriti Augstākajā tiesā un konstatēja, ka kopš darba ar klasificēto informāciju uzsākšanas 2002. gadā, Augstākā tiesa nav strādājusi ar sevišķi slepenu informāciju. Atbilstoši likuma “Par valsts noslēpumu” 9. panta 1. daļai, pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata pienākumiem ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, par sevišķi slepenu tiek atzīts ierobežots informācijas loks: Nacionālais drošības plāns, Valsts aizsardzības plāns, informācija par ārējā izlūkošanā iesaistītiem slepenajiem palīgiem un viņu darbību, informācija par piesegdokumentu izsniegšanu, informācija par šifrēšanas atslēgām, kā arī informācija par valsts drošībai nozīmīgiem zinātniskiem atklājumiem un par militāro sadarbību kodolieroču un kodolmateriālu jomā. Augstākā tiesa ar šādu informāciju nestrādā, tāpēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam I.Bičkovičam ir izsniegta pielaide slepenai informācijai, skaidroja I. Maura.