Bičkovičs piektdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru žurnālistiem atzina, ka Tieslietu ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem AT ir paudusi atbalstu, jo tas padara neietekmējamāku tiesas darbu.
Paveroties ar skatu vēsturē, arī senās demokrātijas zemēs tiesai, lai izlemtu lietu, tika liegts kontakts vai tā tika maksimāli norobežota no sabiedrības viedokļa, lai neietekmētos, izlemjot kādu lietu.
Šādā kontekstā krimināllietas materiālu nokļūšana nespeciālistu un sabiedrības rokās visādā ziņā var atstāt ietekmi, jo tiesneši tāpat kā citi sabiedrības locekļa skatās televīziju un lasa avīzes un, ja sabiedrībā veidojas viens vai otrs priekšstats par konkrētām lietām, tad ir jābūt "stipram mugurkaulam un stiprai iekšējai pārliecībai, lai norobežotos" no tā, kas tiek atspoguļots presē.
"Tiesnesim jāiet zālē ar pārliecību, ka viņš nezina neko, un tādā kontekstā šo materiālu publiskošana pirms tiesas spriešanas nesekmē objektīvu redzējumu uz lietām," sacīja AT priekšsēdētājs un piebilda, ka ikvienam ir zināms tāds jēdziens kā nevainīguma prezumpcija un ne mazums ir piemēru, kad tiek izķidāts cilvēka nosacītais pārkāpums, bet tas beigās neapstiprinās un cilvēkam ir nodarīts kaitējums.
AT priekšsēdētājs gan piekrīt, ka ir jābūt samērībai un sabiedrība drīkst zināt, par ko cilvēks ir apsūdzēts, bet viņš nedomā, ka sabiedrībai vajadzētu iedziļināties tādās niansēs kā, piemēram, ekspertu atzinumi, noklausītas telefonsarunas un veselības diagnozes, jo pretējā gadījumā tas nesekmētu lietas objektīvu izskatīšanu.
Tiesnešu Ētikas kodekss skaidri norāda, ka tiesa tiek spriesta neatkarīgi un nepakļaujoties sabiedrības viedoklim. "Tas nekas, ka sabiedrība uzskata, ka apsūdzētais ir vainīgs, tad jau atkristu tiesa - taisām linča tiesu stacijas laukumā un visi nobalso, kas ir par. Civilizētā pasaulē tā nedara."
Uz jautājumu, vai pašam ir bijušas grūtības pieņemt objektīvu spriedumu, ja lietas materiāli tiek iztirzāti presē, AT priekšsēdētājs atbildēja, ka viņš vienmēr ir maksimāli centies norobežoties no medijos paustajām pozīcijām, bet cilvēcīgi tas ne vienmēr ir vienkārši.
Jau ziņots, ka Tieslietu ministrija (TM) sagatavojusi priekšlikumu grozījumiem likumā par presi un masu informācijas līdzekļiem, kas paredz liegumu medijiem publicēt kriminālprocesa materiālus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas tiesā.
Pagaidām šo priekšlikumu virzīšana cietusi neveiksmi, jo Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šonedēļ to neatbalstīja. Galavārds tomēr būs jāsaka Saeimai.