Diemžēl lielākā daļa vēlētāju nemaz nezina, kuri deputāti viņus Saeimā pārstāv, jo pastāv nepilnības Saeimas vēlēšanu likumā. Visās līdzšinējās Saeimas vēlēšanās bija iespēja deputātu kandidātus pieteikt vairāk kā vienā apgabalā, kas radīja nepieņemamu situāciju, ka vēlētāju griba, it sevišķi mazākajos vēlēšanu apgabalos, netika īstenota. Vēlētāji balsoja par populārākajiem kandidātiem, taču ievēlēti tika pavisam citi, par kuriem bija mazāk balsu. Arī šobrīd no visiem Saeimas deputātiem vairāk nekā puse ieņem vietu, ko viņa apgabalā atbrīvojis deputāts, kurš ievēlēts citā apgabalā. No Kurzemes un Zemgales ievēlētiem deputātiem šī proporcija ir 83%!
2009.gada februārī pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciatīvas Saeimas deputāti bija spiesti spert pirmos soļus, lai sakārtotu Latvijas Saeimas vēlēšanu sistēmu. Šī gada 2.oktobrī būs pirmās vēlēšanas Latvijas vēsturē, kad vēlētājiem būs iespējams tieši ievēlēt savus deputātus. Vēlētāji, izmantojot plusus un mīnusus, varēs izvēlēties sev tīkamākos deputātu kandidātus, no kuriem arī pēc vēlēšanām prasīt atbildību par to balsojumiem Saeimā. Tomēr lai palielinātu pārstāvniecības kvalitāti un deputātu atbildību savu vēlētāju priekšā, ir nepieciešams turpināt uzlabojumus Saeimas vēlēšanu likumā.
Vēlēšanu reformas biedrība aicina esošos piecus vēlēšanu apgabalus sadalīt mazākos apgabalos un arī Saeimas vēlēšanās ieviest balsošanu saskaņā ar vēlētāju reģistru.
Vēlēšanu reformas biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Liepiņš norāda: ”Mazāk pretendentu vienā apgabalā dotu vēlētājiem labākas iespējas izvērtēt deputātu kandidātus. Savukārt, topošajiem deputātiem būtu labākas iespējas pārzināt savu apgabalu, iepazīt sava apgabala vēlētājus un uzrunāt viņus. Uzlabotos iespējas konstruktīvam dialogam, veidotos tiešāka konkurence starp partijām un deputātiem, kā arī vēlētājiem būtu labākas iespējas prasīt atbildību par solījumu neturēšanu, uzvedību un balsojumiem Saeimā.”
Savukārt balsošana bez vēlētāju reģistra paver iespējas manipulācijām, piemēram, pārvietot vēlētājus uz citu apgabalu (vai aizvilināt ar banāniem, kā to darīja Zīgerists savā laikā), lai vairotu kāda kandidāta iespējas iekļūt Saeimā. Vēlētāju migrācija no viena apgabala uz otru ir pretrunā arī ar LR Satversmes 7.pantu un tajā ietverto domu saistīt vēlētāju ar savu vēlēšanu apgabalu. Zīmogu spiešana pasē pārkāpj arī Satversmes 6.pantu, ka Saeimas vēlēšanas ir aizklātas. Līdzīgi piemēri ir tikai retās valstīs, kā, piemēram, Afganistānā, kur prezidenta vēlēšanās, lai novērstu atkārtotu balsošanu, visiem balsotājiem tiek ar krāsu apzīmēti pirksti, norāda Valdis Liepiņš.
Vēlēšanu reformas biedrība aicina arī uzlabot Saeimas mājas lapu, lai vēlētājiem būtu labākas iespējas sekot līdzi savu deputātu atklātajiem balsojumiem. Brīdī, kad izveidojusies tik liela vēlētāju neuzticība politiskajiem procesiem Latvijā un tik plaša plaisa starp vēlētājiem un Saeimas deputātiem, šādas mājas lapas izveide vai esošās Saeimas mājas lapas papildināšana ir būtiski svarīga un neatliekama. Kā labu piemēru varam minēt mājas lapu – www.votewatch.eu, kurā vēlētājiem ir iespējams sekot līdzi Eiropas Parlamenta deputātu balsojumiem, sēžu apmeklējumam, lojalitātei partijai vai valstij (Latvijā šo pozīciju varētu pielietot attiecībā uz vēlēšanu apgabaliem) un citai vēlētājiem noderīgai informācijai.
Vēlēšanu reformas biedrība aicina vēlētājus:
1. piedalīties 10.Saeimas vēlēšanās;
2. atcerēties atsevišķu deputātu maldīgos apgalvojumus par atbalstu izvirzītajam ģenerālprokurora kandidātam Saeimas balsojumā;
3. sevišķi rūpīgi izvērtēt katru sarakstu;
4. izraudzītā saraksta kandidātus izsijāt ar plusiem un svītrojumiem;
5. balsot par sarakstiem, kuru programmās paredzēta vēlētāju reģistra ieviešana Saeimas vēlēšanās un esošo piecu Saeimas vēlēšanu apgabalu sadalīšana mazākos apgabalos.