Par to liecina aģentūras BNS veiktā aptauja tautas kalpu vidū.
Ilgstošo opozicionāru un tagadējās valdības vadītāju - partijas "Jaunais laiks" (JL) - Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis gan pauda gatavību atvainoties, ja būtu skaidrs, ka tas ko mainītu. Tomēr politiķis atzina, ka patlaban neredz sava pārstāvētā politiskā spēka saistību ar lietām, par kurām valsts pirmā persona rosināja sabiedrībai lūgt piedošanu.
"Nejūtu, kam man būtu jāatvainojas par "treknajiem gadiem" un "gāzi grīdā" politiku... Ja mana atvainošanās ko dotu, protams, esmu gatavs," sacīja tautas kalps, vienlaikus atgādinot, ka JL, esot opozīcijā, visu laiku esot runājuši un aicinājuši uz valsts līdzekļu taupīgu tērēšanu.
Komentējot pārmetumus par lēmumiem un komunikāciju, jau esot valdības vadībā, viņš norādīja, ka nav iespējams novērst tik neilgā laikā to, kas bijis nepareizi izdarīts jau vairāku gadu garumā.
"Trīs gadus bijām ārpus [koalīcijas] un pa tiem trim mēnešiem, ko esam pie varas... Vai kāds cerēja sagaidīt brīnumu, ka JL pirmajos mēnešos izdarīs to, ko Godmanis nevarēja izdarīt gada laikā?" retorisks bija politiķis, vienlaikus sūkstoties, ka efektīvas reformas īstenot traucē arī valdībai nelojālu ierēdņu rīcība.
Arī partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) Saeimas frakcijas vadītāja Anna Seile atzina, ka īsti neredz nepieciešamību katram parlamentārietim vēl individuāli atvainoties sabiedrībai, tomēr viņa atzinīgi novērtēja valdības vadītāja premjera Valda Dombrovska (JL) žestu, iedzīvotājiem izsakot atvainošanos.
"Domāju, šāda atvainošanās ļoti labā formā ir izteicis Valdis Dombrovskis. (...) Mani tas aizkustināja," sacīja Seile.
"Mēs visi jutāmies līdzīgi," pārdomās dalījās pieredzējusī parlamentāriete, norādot uz smagajiem lēmumiem, "kas bija īsā laikā jāpieņem". Viņa uzsvēra, ka deputāti apzinās šo lēmumu ietekmi uz savu reputāciju, un arī atzina, ka noskaņojumu pirmssvētku laikā šie notikumi krietni gandējot. Tomēr deputāte šaubījās, vai ir vēl nepieciešami simboliski apliecināt sabiedrībai savu nožēlu par situāciju valstī.
Komentējot Valsts prezidenta aicinājumu, Seile kopumā pauda atzinīgu vērtējumu Zatlera teiktajam, sakot, ka uzruna bijus "sakarīga un pārdomāta". Tā gan vairāk bijusi vērsta uz tautu, nevis parlamentāriešiem, kam tā teikta.
"Mēs neesam pelnījuši nekādu līdzjūtību," vēl piebilda parlamentāriete, atklājot, ka pēc grūtajiem budžeta grozījumiem viņai tomēr "ir sarūgtinājums", un tas attiecas uz lēmumu par pensiju samazināšanu, jo īpaši strādājošajiem pensionāriem.
"Es uzskatu, ka tas ir jālabo," cieti noteica deputāte. Viņasprāt, vēl vairāk varēja samazināt izdevumus Izglītības un zinātnes ministrijas centrālajā aparātā, "ne pēdējo elpu atņemt skolotājiem".
"Ne visos gadījumos tie ministriju piedāvājumi bija tie optimālākie, bet Starptautiskais Valūtas fonds negaida. (..) [Grozījumus] varēja sagatavot labāk, ja agrāk sāktu diskutēt," sacīja Seile, prognozējot, ka rudens pusē tomēr vēl būs iespēja vēl ko par labu vērst. Viņa skaidroja, ka speciālajā likumā par pensiju un valsts pabalstu izmaksu ir iestrādāts nosacījums, ka divas reizes gadā iespējams pārskatīt šos izmaksas apjomus, ja tie "nedod gaidīto efektu".
"Nevar, protams, atteikties no tā, ka izdevumi samazināti par 500 miljoniem un varbūt vēlāk vēl vairāk," gatavību neatkāpties no kopējiem budžeta uzstādījumiem apliecināja PS pārstāve. Seile uzsvēra - pozitīvais šajos grozījumos ir tas, ka netika palielināti nodokļi, kas vistiešāk skar uzņēmējus - ne pievienotās vērtības nodoklis, ne nekustamā īpašuma nodoklis -, jo "kas cits dos ieguldījumu budžetā un tautsaimniecības attīstībā".
Arī pašreizējie opozicionāri nejūt vajadzību atvainoties, gan uzsvērtāk aicinot meklēt vainīgos un veltot kritiku ne tikai bijušajām, bet arī pašreizējām varas partijām. Partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" līderis Jakovs Pliners arī vairākkārt uzsvēra, ka valsts ekonomiskajā krīzē un arī neefektīvajā pārvaldē lielākā mērā vainojami pašmāju politiķu rīcība.
"Es uzskatīju un uzskatu, ka tā nav tik daudz globāla mēroga ietekme, cik daudz vietējā ražojuma rezultāts. (...) Vainīga ir valdība. PCTVL nav par ko atvainoties, jo neesam bijuši valdībā," noteica deputāts. Viņš vērsa uzmanību, ka joprojām grūtajos apstākļos ierēdņu skaits ir sešas reizes lielāks nekā tas bijis Padomju Savienības laikā.
"Valsts nevar atļauties uzturēt ierēdņus, kuri turklāt ielikti pēc partiju principiem," sacīja Pliners, atgādinot, ka jau pērn jūlijā PCTVL rosinājis par 30% samazināt ierēdņu skaitu, kā arī likvidēt valsts un pašvaldību uzņēmumu padomes un valsts aģentūras. Tāpat partija aicinājusi samazināt finansējumu aizsardzībai.
"Mums nebija ko darīt Irākā, un tur ir iztērēti miljoni. Afganistānā ne tikai zaudējām cilvēkus, bet arī 12 miljonus latu," uz iespējām taupīt līdzekļus norādīja tautas kalps, atkārtoti uzsverot, ka "nekādā gadījumā nedrīkstēja aizskart pensionārus". PCTVL arī rosinājis valsts un pašvaldību uzņēmumus uz diviem, trim gadiem noteikt par bezpeļņas uzņēmumiem un šos līdzekļus valsts budžeta vajadzībām novirzīt.
"No vienas puses prezidenta runa bija pareiza. Viņš runāja no galvas - tā bija no sirds, bet par to, ka jāatvainojas un jāstrādā...viņš pats bija tajā sēdē, kuras laikā parakstīja vienošanos par pensionāru aplaupīšanu. Manuprāt, viņš varētu atvainoties kopā ar pārējiem politiķiem," pārdomās dalījās tautas priekšstāvis.
SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs turpretī pauda uzskatu, ka "vaina gulstas uz visiem - arī tiem, kas bija pret visām muļķībām". Viņaprāt, atvainošanās aktam gan nav nozīmes, ja netiek konkrēti vērtēti cēloņi un nodarītais.
"Atvainošanās bez vainīgajiem nav pieņemama. (..) Ja nav konkrēti lielumi, tāds formāts neko nedod," sacīja deputāts.
"Ir konkrēti cilvēki, kas ir atbildīgi. Par to, ka grozījumi bija tagad jūnijā nevis aprīlī... Un nodarījumam ir konkrēts apmērs miljonos, tāpat kā "Parex" izcūkotajiem miljoniem," nožēlu par notikušo pauda tautas kalps, atkārtoti uzsverot, ka atvainoties un skaidrot kļūdas ir nozīme tad, ja ir kāds, kas tās atzīst un uzņemas.
"Ja [vainīgi] ir visi, tad tāds nav neviens. (..) Tad tā ir tikai tukša parunāšana, un nav svarīgi, vai to saka Valsts prezidents vai es," secinājumos dalījās Urbanovičs.
Koalīcijas pārstāvji gan atzina, ka politiķiem ir, par ko atvainoties, tomēr nesaistīja pārmetumus ar tiešu līdzdalību lēmumos, kas būtu vainojami krīzes padziļināšanā. Tautas partijas līderis Māris Kučinskis nepieciešamību atvainoties sabiedrībai par kaut kādām kļūdām skaidroja kā pašsaprotamu rīcību, jo nevainojami strādāt esot teju neiespējami.
"Jebkuram, kas ir bijis politikā 20 un vairāk gadus, par rezultātu ir jāatbild. Cilvēki, kas nekļūdās, nemēdz būt. Tāpat kā ir vajadzīga saruna ar sabiedrību, ir nepieciešama arī šī atvainošanās," norādīja tautas kalps.
"Tāpat kā pateikt paldies par kopīgi paveikto darbu, ir nepieciešams arī atvainoties...tā nav pazemošanās, tur nav nekas slikts," sacīja deputāts.
Arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis apliecināja, ka nepieciešamību atvainoties par kļūdām uztvēris visai nopietni.
"Atvainoties par to, ko katrs redz un uzskata par kļūdu," savu izpratni par aicinājumu pauda parlamentārietis. Pēc Brigmaņa domām, viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam būtu jāatvainojas par to, ka tas nav bijis pietiekami uzstājīgs un stingrāks pie tiem, kas atrodas valsts vadībā. Viņš arī norādīja, ka ZZS pie varas bijis vien ekspremjera Induļa Emša laikā. Otra lieta, par kuru būtu jāatvainojas, ir nepietiekamā solidaritātes izjūta, ko politiķi nav spējuši demonstrēt.
"Tā nav iedomība vai lepnums, tā drīzāk ir reālās situācijas neapzināšanās," norādīja Brigmanis, atzīstot, ka politiķiem no tā ir jāizdara nopietni secinājumi.
Tomēr simbolisko atvainošanos, uz kuru aicinājis Zatlers, ZZS līderis uztver skeptiski.
"Ir cilvēki, kas tāpat neticēs, jo daļa sabiedrības jau ir zaudējusi jebkādu ticību... To uzskatīs kā locīšanos un melošanu. Ar reālu darbu, tālāko rīcību jāparāda sava nostāja - tas var būt arguments," noslēgumā piebilda Brigmanis.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers ceturtdien Saeimas pavasara sesijas pēdējā plenārsēdē teica uzrunu parlamentāriešiem, aicinot tautas kalpus katru atvainoties sabiedrībai un atzīt savas kļūdas, kā arī nekavējoties sākt darbu pie 2010.gada budžeta.