Bīskape iebilst kardinālam Pujatam

Bībele ir ūnikāls lasāmais,kur katrs atrod sev sirdsmieru! Autorei ir interesants skatījums.

un ja kāds mēgina izmntot Bībeli kā ieroci cilvēces izn;īcināsanai-tad tieši ši "bīskape"

izvilkuši vienu Dieva un Bībeles zaimotāju,kas uzdodas par "b'iskapi",un tagad lielas-nepalieciet smieklīgi:Dt;ā viņas bv'estule ir tikai un vienīgi 100%meli un Dieva zaimošana un Bībeles tāpat.;)

Nē nu viņa taču ir prostitūta garīgā!!!!

ka par stingru morālistu diez vai būtu uzskatāms cilvēks, kas Valsts policiju aģitē neveikt savus tiešos darba pienākumus.

Jūs laikam vairākas dienas aiz krāsns noslēpies gaidījāt šo savu triumfa un uzvaras mirkli... Nevēlos Jums to aptumšot, izskaidrojot to, par ko patiesībā šeit ir ticis runāts.

Ak vai! Kāda cemme PILNAI LAIMEI, who cares un citiem praida perversiju piekopējiem un atbalstītājiem, ka mūsdienās katoļu baznīcu vairs nevada tādi pasaulīgi izvirtuļi, kā Bordžija! Tā vietā stingrais morālists un askēts Pujats liek skaidri saprast: "Nebūs jums, PILNĀ LAIME un who cares, te nekādas maukošanās!" :D

Tieši tā. Baznīca nedara to, kas viņai būtu jādara - jāizglīto cilvēki garīgi. Baznīca un to darboņi ir gadsimtu gaitā morāli degradējušies.

Ūjinātājs droši vien sevi domā kā biezu galdu sagrauzušu kristieti, taču pret kādu citu cilvēciņu lieto raksturojumu "kāda jauna būtne ar pelēcīgi piepampušu seju kā jauniesvētītam bomzim". Šajā gad. nav pat svarīgi, kāda ir ūjinātāja attieksme pret šī cilvēka seksualitāti vai prāta spējām. Svarīgi ir vienīgi tas, ka ūjinātājam, kas uzskata sevi ejam teju vai mesijas pēdās, ir nicīga, skeptiska, aizvainojoša un vienkārši muļķīga attieksme pret savu tuvāko, ko tev būs mīlēt kā sevi pašu.

"Redz', cik taalu ir aizgaajis kristiesu liberaalisms un humaanisms, kas tiek sludinaats Kristus vaardaa!" === Ja ļautiņu galvenais atsauces materiāls ir VD un īsti negribas piemērot Ješua iniciētās reformas (tobish 'mīlestība' kā augstākais bauslis), tad nav jēgas apkaunot Ješua piemiņu un saukties par "kristiešiem" (mesiānistiem?), lai nemānītu ļautiņus būtu jānorāda piederība ortodoksālam jūdaismam.

Redz', cik taalu ir aizgaajis kristiesu liberaalisms un humaanisms, kas tiek sludinaats Kristus vaardaa! pasi kristiesi grib paatrinaat Sodomas liktena atkaartosanos kristiigajaa pasaulee. Nebriinos, ka islaams paarnem peec iistas ticiibas alkstosu cilveeku sirdis.

bildei jāpiesmērē, ka tieši šajā laikā tiek iedibināts arī inkvizīcijas institūts, kas apustuliskā sukcesijā un vissvētā komūnijā darbosies līdz pat 19. gs.

(..) Pāvests Aleksandrs VI un viņa dēls Cēzars Bordžia nakts orģijām saaicina pat līdz 50 kurtizānēm. (..) Pāvestam Aleksandram VI, vēl kardinālam esot, bija četri ārlaulības bērni no romietes Vanocas, bet gadu pirms sēšanās pāvesta krēslā, jau būdams 60 gadus vecs viņš uzsāka kopdzīvi ar septiņpadsmitgadīgo Džūliju Farnēzi, no kuras drīz ieguva meitu Lauru, bet savu padzīvojušo Vanocu izprecināja Mantujas zinātniekam Karlo Kanale. Ārlaulības bērni bija arī pāvestiem Pijam II, Inocentam VIII, Jūlijam II, Pāvilam III; viņi visi bija pāvesti humānisti, pazīstami Atdzimšanas mākslas un zinātņu aizbildņi. Pāvests Klements VII bija Džuliano Mediči ārlaulības dēls. Kardināls Alidozio, kurš baudīja īpašu pāvesta Jūlija II labvēlību, nolaupīja godājama un augstdzimuša florencieša sievu un aizveda uz Boloņu, kur tajā laikā strādāja par pāvesta legātu. Kardināls Bibjena, pāvesta humānista Leo X draugs, atklāti dzīvoja kopā ar Aldo Bojardu. Daudzi kardināli uzturēja attiecības ar slaveno kurtizāni Impēriju, kuru Rafaēls Vatikānā ir atainojis savā Parnasā. (..) Pāvesta Jūlija II laikā Vatikānā norisinājās vēršu cīņas. Pāvests Leo X bija kaislīgs mednieks un ļoti mīlēja karnevālus, spēles un galma ākstus. Viņš bieži Vatikāna pilī organizēja vēršu cīņas un kailu cīkstoņu spēles. Tas, ka pāvesti, kardināli un augstākā garīdzniecība piedalījās medībās un karnevālos, tika uzskatīts par normu. Plaši izplatījās pornogrāfiska literatūra un glezniecība. Leo X laikā Vatikānā uzved Čisko, Ariosto un kardināla Bibjenas nepiedienīgās komēdijas, turklāt dažām no tām dekorācijas gleznoja Rafaēls; pirms izrādes pāvests stāvēja zāles durvīs un ienākošie viesi devās pie viņa saņemt svētību. Mākslinieki cits pēc cita ataino Ledu, Ganimedu, Priapu, bakhanālijas, cits ar citu sacenšoties atklātībā un nepiedienībā, turklāt šie attēli tiek eksponēti baznīcās blakus Kristus un apustuļu attēliem. (..) Ipolito d’Este, Ferāras hercoga dēls, jau septiņu gadu vecumā ir arhibīskaps, bet 14 gados kļūst kardināls. Pāvests Siksts IV kardināla godā ceļ divpadsmitgadīgo Džovanni, Neapoles karaļa Ferdinanda I dēlu. Cits Ipolito d’Este, hercoga Alfonsa I un Lukrēcijas Bordžijas dēls, desmit gadu vecumā kļuva par Milānas arhibīskapu. Džovanni Mediči, nākamais pāvests Leo X, kļuva par kardinālu 13 gadu vecumā. Pāvesta Pāvila III dēls Aleksandrs Farnēze tiek iecelts par arhibīskapu 14 gadu vecumā. (..) Tāpat jāteic, ka pieminētie kardināli un pāvesti bija izglītoti un pasaulīgi ļaudis, antīkā mantojuma un tā pieminekļu kaislīgi cienītāji, humānisma, zinātņu un mākslas aizstāvji.

Atvainojos. Neizglītotās atmiņas pārklājums. Sajaucu tēvu un dēlu. Iepriekšteiktais attiecas uz Aleksandru Bordžiju. Kaut arī viņa dēlam sukcesija, šķiet, nebija gājusi pavisam secen.

Neredzu iemeslu tam, lai sukcesija būtu īpašs arguments. Liekas, ka Ješua pasākumu nav sankcionējis (stāsts par "cilvēku zvejošanu" nav uzskatāms par sankciju vecu veču spēlītēm ar varu), līdz ar to visa sukcesīvā pļāpāšana zaudē jēgu.