Ne mežonīgais kapitālisms, kas Latvijā nav bijis unikāls, ir šobrīd Latvijas problēma, bet gan cilvēku alkatība, parādoties vieglajiem naudas avotiem. Viņš arī asi reaģēja uz pārmetumiem par savu biznesa interešu saistīšanu ar valsts nozagšanu, pārmetot, ka nedrīkst darboties nevienā jomā, par kuru valsts pieņēmusi kādu regulējumu.
"Es nedrīkstu nekur pieskarties, kur kaut mazākais ir bijis kāds Saeimas balsojums vai lēmums, vai Ministru kabineta lēmums?" retoriski vaicāja A. Šķēle. Piemēram, attiecībā par vēja biznesu viņš nesaredz nekādus pārkāpumus vai iepriekš izdomātas shēmas.
Uz jautājumu, vai nebūtu jāmaina nodokļu sistēma, kurā pārdalītu attiecības un pienākumus starp bagātajiem un nabagajiem, A. Šķēle nepiekrita. "Šādu pieeju, kas būtu domāta uz pārdali, nevis jaunu saražošanu, vajadzētu jautāt vairāk kreisām, sociāldemokrātiski orientētām partijām," norādīja A. Šķēle. Viņš gan "principā" piekrīt, ka bagātajiem ir jādalās, tomēr to viņš izprot caur nodokļu maksāšanu legāli, ne aploksnēs.
"Mežonīgais kapitālisms, kas bija deviņdesmito gadu sākumā, kuram ir gājuši cauri daudzas postsociālisma zemes, Latvijā nebija ar kaut ko šausmīgi, šausmīgi unikāls. Bet tas laiks ir pagājis, bet Latvijas lielākā problēma, kāpēc mēs šobrīd esam krīzē, ir tas, ka parādoties tiem vieglajiem naudas avotiem, tai milzīgajai kredītu masai, tai kārei pēc labklājības, [...] tā cilvēku alkatība tai brīdī, tā bija tā, kas to burbuli turpināja pūst," uzskata A. Šķēle.
Viņš vairākkārt uzteica sevi un norādīja, ka laikā, kad viņš vadījis valdību, valsts bijusi labā stāvoklī. Kaut pieļautas kļūdas, tieši tas laiks ir mēraukla, lai viņam atkal noticētu, norādīja partijas līderis. "Jāskatās ir atpakaļ pirms septiņiem gadiem, kādā līmenī bija valsts toreiz un katram ir iespējas izšķirties. Bet šobrīd nav citas motivācijas, nav citas vajadzības atgriezties šajā ne vieglākajā nodarbē, kas ir politika [...], kā tikai tas, ka sāp sirds par valsti," izteicās A. Šķēle.