Viņš uzskata, ka lēmums par izstādes apmeklēšanu vai neapmeklēšanu ir jāatstāj vecāku ziņā, nevis lēmums jāpieņem Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejai. Kārkliņš pieļāva, ka komiteja šādu lēmumu pieņēmusi, pamatojoties uz to, ka gan tās vadītāja Eiženija Aldermane (LPP/LC), gan vairāki deputāti ir Latvijas Pirmās partijas (LPP) biedri, kas respektē kristīgo konfesiju nostāju pret izstādi Bodies Revealed.
Kārkliņš lēš, ka, salīdzinot ar Tallinu, ienākumi no skolēnu grupu apmeklējumiem būs samazinājušies par 50%.
Juridisko zinātņu doktore Solvita Olsena, kura pērn aizstāvēja promocijas darbu "Miruša cilvēka aizsardzība un audu izmantošana medicīnā", uzsvēra, ka Rīgas domei vajadzēja domāt, kā tās teritorijā tiek ievērots Satversmes 95.pants, kas nosaka vispārējās cilvēka cieņas aizsardzību. Taču pašvaldības vēstulē izglītības iestādēm nav neviena argumenta. Juriste norādīja, ka pašvaldības darbinieki bez tiesiska pamata nedrīkst izteikt aizrādījumus.
Olsena arī atgādināja, ka Biomedicīnas konvencijā ir noteikts, ka cilvēka ķermenis nedrīkst būt komercobjekts, savukārt izstādes organizators Kārkliņš godīgi atzina, ka viņu mērķis esot nopelnīt. Antropoloģe Rīta Grāvere uzskatīja, ka izstādē cilvēks ir padarīts par eksponātu. Viņa iebilda pret to, ka komerciāla izstāde nav uzskatāma par zinātniskiem pētījumiem, kuriem šie cilvēki pēc nāves bija atvēlējuši savu ķermeni.
Arī medicīnas ētikas un filozofijas eksperts Vents Sīlis pauda viedokli, ka cilvēka ķermeni nedrīkst padarīt par preci. Ja izstādes mērķis ir izglītot cilvēkus par cilvēka anatomiju, tad šādai izstādei vajadzēja atrast filantropu, kas apmaksātu izstādes izdevumus, un cilvēkiem tā būtu skatāma bez maksas. Viņš uzskata, ka izglītot par cilvēka ķermeni varētu arī ar plastmasas manekeniem, kas būtu ētiskāk nekā rādīt dzīvus cilvēkus.
Gan Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja direktore Edīte Bērziņa, gan Bodies Revealed gids, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) 2.kursa students Artūrs, stāstīja, ka cilvēki grib redzēt īstus ķermeņus, kaulus. Cilvēki izstādes gidiem uzdodot konkrētus jautājumus, lai izzinātu un saprastu sava organisma funkcionēšanu.
Diskusijas iniciators RSU Medicīnas vēstures institūta direktors profesors Juris Salaks saviem vācu studentiem RSU vaicājis, vai viņi vēlētos būt izstādes Bodies Revealed eksponātu vietā, visi studenti no saviem kabatas makiem izņēmuši zīmīti, uz kuras rakstīts "es esmu donors".
"Mēs nedrīkstam ignorēt mirušā cilvēka dzīves laikā pausto gribu, un mūsu pienākums ir nodrošināt šo cilvēku līķu izmantošanu saskaņā ar viņu gribu un mērķi. Mums ir jāgarantē, ka šie cilvēki tiks ar cieņu apglabāti un viņiem tiks izrādīta cieņa par labo gribu," skaidroja Olsena. Viņa piebilda, ka vienā no pasaules augstskolām viņa šādu cieņpilnu attieksmi arī redzējusi.
Grāvere sacīja, ka RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta direktore profesore Māra Pilmane arī Latvijā zinātnisko pētījumu nolūkā izmantoto cilvēku ķermeņu apbedīšanā ir ieviesusi tradīciju, ka viņi ar cieņu tiek apbedīti.
Runājot par izstādi Bodies Revealed, Olsena pauda cerību, ka pēc šīs diskusijas sarosīsies arī Tieslietu ministrija un Iekšlietu ministrija un izvērtēs šīs izstādes juridiskos aspektus atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai, kā to darīja Francijā, kur mirušā cilvēka cieņu sargā konstitūcija.
Kā ziņots, Rīgā apskatāmā izstāde Bodies Revealed daudzviet citur pasaulē vērtēta pretrunīgi saistībā ar ķīniešu eksponātu neskaidro izcelsmi.
2008.gadā ASV telekanāls ABC News pārraidīja raidījumu sēriju par izstādes eksponātu sagatavošanas procesu, norādot, ka nevar izslēgt iespējamību, ka daļa no līķiem nākusi no Ķīnas cietumos mirušiem ieslodzītajiem vai personām, kurām izpildīts nāvessods.
Pret šo izstādi viedokli paudusi gan Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, gan Latvijas Pareizticīgās baznīca un Latvijas Vecticībnieku baznīca, gan Latvijas Romas katoļu baznīca.
Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs uzskata, ka Bodies Revealed gadījumā, ņemot vērā reklāmas intensitāti, var runāt pat par sava veida emocionālu vardarbību pret sabiedrību, kurai tā tiek uzspiesta.