Boka: diskusijā ar Valsts kontroli saņēmu visdīvaināko secinājumu

V.Boka, runājot par pārmetumiem slimnīcu vadībai, pie kuras pieder arī viņš, saka: «Diemžēl pacienti jau nevērtē slimnīcu tikai pēc tās bilances, bet pēc pavisam citiem parametriem. Mēs strādājam tādos kā pseidotirgus apstākļos – valsts ar Veselības norēķinu centra starpniecību par pašas noteikto cenu pērk ierobežotā apjomā pakalpojumus no slimnīcas –, un tādēļ nav jābrīnās, ka komercattiecības kļūst ļoti samocītas. Daudzi nesaprot un pārmet, kāpēc slimnīcu vadība ir nostādīta it kā augstāk par mediķiem, bet to jau nenosaka slimnīca, bet gan Ministru kabineta noteikumi.»

V.Boka norāda, ka šajos noteikumos ir iekļauti tādi kritēriji kā kapitālsabiedrībā strādājošo skaits, gada apgrozījums un citi. Viņaprāt, būtu ideāli, ja slimnīcu darbu vērtētu pēc noteiktiem un visiem zināmiem un saprotamiem kritērijiem kā daudzās pasaules valstīs. «Piemēram, sūdzību skaits un raksturs, mirstība, peļņa, zaudējumi… Ja uzņēmuma vadītājs sasniedz šos pozitīvos rādītājus, viņš ir izpildījis pasūtījumu,» saka V.Boka. Patlaban Latvijā valda ļoti liels subjektīvisms gan vērtēšanā, gan attieksmē, parasti tiesnesis ir tas, kurš ir skaļāks un kuram ir lielākas iespējas paust savu viedokli, spriež ārsts un arī administrators.

V.Boka ir kritisks arī par patlaban sabiedrībā popularitāti iemantojušo Valsts kontroli. Diskusijā ar Valsts kontroli V.Boka saņēmis visdīvaināko secinājumu. «Tajā sarunā man paskaidroja, ka Valsts kontrole ir neatkarīga institūcija, kuru neviens nevar ietekmēt. Pēc tam, kad bijām izlasījuši revidentu atzinumu par slimnīcas saimniecisko darbību, uz 40 lapām tomēr iesniedzām savu viedokli un argumentus. Saņēmām atbildi: labi, ka uzrakstījāt, bet mēs tomēr paliekam pie sava viedokļa! Sak, mūsu statuss ir neatkarīgs un īpašs un tāpēc mums ir taisnība,» saka V.Boka.

V.Boka uzskata, ka veselības aprūpes politiku var vienīgi izdiskutēt, kamēr lielākā daļa sāk par kaut ko vienoties. Taču, viņaprāt, Latvijas sabiedrība nav spējīga nonākt pie vienota viedokļa.

Latvijai piemērotākā ir tikai šeit izveidota un radīta veselības aprūpes sistēma. Taču ārstam nereti rodas iespaids, ka veselības aprūpei nepamatoti daudz uzkrauj virsū no citām tautsaimniecības nozarēm. «Pacientam jātiek pie ārsta, bet nav autobusa! Tātad Veselības ministrijai tajā vietā ir jāatver doktorāts. Vai tas ir pareizākais risinājums? Varbūt tomēr lietderīgāk palaist autobusu, lai pacients var aizbraukt pie sava ārsta?» saka V.Boka.

Viņaprāt, maksas medicīna vislabāk ir sakārtota Nīderlandē, kur atšķirībā no Latvijas ir 13 miljoni iedzīvotāju. «Tur noteikts ienākumu limits, kuru pārsniedzot ir pienākums apdrošināt savu veselību, jo valsts ārstēšanos tad vairs neapmaksā. Latvijai to izdarīt traucē mazais iedzīvotāju skaits, no kuriem tikai viena trešdaļa strādā,» saka ārsts. Toties nestrādājošās divas trešdaļas ir tās slimākās. Turklāt no tām, visticamāk, tikai kādi simts divsimts tūkstoši ir tādu iedzīvotāju, kuriem ir nauda savas veselības apdrošināšanai.