Komentējot tiesvedību, kurā tiek skatīts Latvijas Universitātes rektora vietas izpildītāja amatā atjaunotā Indriķa Muižnieka pieteikums par valdības lēmuma atcelšanu, Bordāns uzsvēra, ka Šuplinska patlaban darot ļoti atbildīgu darbu. "Viņa nevis ar vārdiem, bet bezbailīgi un ļoti profesionāli dara savu darbu, domā par augstskolas personālvadības jautājumu," teica Bordāns.
Bordāns akcentēja, ka tiesāšanos ierosinājis Muižnieks, nevis Šuplinska vai valdība un Izglītības un zinātnes ministrijai nav nekāda pamata mainīt savus uzskatus un juridisko argumentāciju attiecībā uz tiesā nonākušo jautājumu.
"Tiesa ir izdarījusi savu darbu, kas nav nekas ekstra, tas nav spriedums, tas ir nolēmums. Tiesāšanās ir pretējas puses mārketinga triks pabaidīt vēlreiz cilvēkus. Tiesa pieņēmusi nolēmumu, kas nesatur to, kāds varētu būt gala spriedums. Tas varētu būt pilnīgi pretējs," pieļāva ministrs.
Viņš uzsvēra, ka patlaban nevajadzētu būt nekādām bažām par to, ka ministrei būtu jāatkāpjas no ieņemtā kursa, iniciējot reformas nozarē.
"Kolēģiem valdības sēdē jau atgādināju, ka reizi tas jau bija - bija upurēts viens ministrs, kurš gribēja attīstīt nozari. Tas bija izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Ar šī ministra iznīcināšanu, kur roku pielika arī viņa partijas biedri, nebūtībā aizgāja arī visa partija, kura varbūt tieši uz Ķīļa intelekta un atbildības turējās. Nododot paši savas vērtības un atkāpjoties spiediena priekšā, nevērtības priekšā, šī partija arī izzuda," teica politiķis.
Viņš uzsvēra, ka jautājums ar to, vai IZM būtu jāpārsūdz tiesas pieņemtais pagaidu noregulējums, kas apturējis Ministru kabineta pieņemtā lēmuma par Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā darbību, ir ministrijas juristu ziņā. Bordāns uzsvēra, ka to, vai lēmums būtu jāapstrīd, viņš neesot tiesīgs komentēt.
Bordāns sagaida, ka valdības partneri atbalstīs Šuplinsku, neprasot viņas nomaiņu. "Ja koalīcijas partneri prasīs ministres demisiju, šī valdība beigs pastāvēt," brīdināja ministrs.
LETA jau ziņoja, ka valdība augusta beigās pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo IZM skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Prasot atcelt valdības izdoto administratīvo aktu, Muižnieks vērsās Administratīvajā rajona tiesā, vienlaikus lūdzot noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai, kas nozīmētu, ka līdz strīda izšķiršanai pēc būtības LU nevarētu tikt pie jauna rektora.
Pirmdien Administratīvā rajona tiesa lēma apturēt Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu. Pašlaik vēl nav zināms, kad tiesa lietu skatīs pēc būtības. Apturot Ministru kabineta rīkojuma darbību, tiek apturētas visas ar to radītās tiesiskās sekas. Tādējādi par rektora pienākumu izpildītāju ir atzīstams Muižnieks.
Tiesas lēmums stājās spēkā nekavējoties, un to pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.
Šuplinska pieļauj, ka varētu rosināt pārsūdzēt tiesas noteikto pagaidu regulējumu. Ministre Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma pauda viedokli, ka Administratīvā rajona tiesa nav mēģinājusi saprast LU rektora Muižnieka ievēlēšanas procesu. Vaicāta, vai pēc šāda tiesas lēmuma viņa varētu atkāpties no amata, Šuplinska atbildēja: "Nē!"
"Drusku nesaprotama ir šī tiesas reakcija uz abu sēžu rezultātu neapstiprināšanu. Principā skaidri redzams, ka tiesa nav mēģinājusi saprast vēlēšanu procesu, kas tika norādīts kā būtiskākais, kāpēc pievērst uzmanību vēlēšanu rezultātiem," pauda ministre.
Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aģentūrai LETA sacīja, ka respektē tiesas lēmum un sagaida Šuplinskas priekšlikumus par turpmāko rīcību.
Savukārt Muižnieks aģentūrai LETA sacīja, ka tiesas lēmumu uzver kā priecīgu vēsti. Viņš tuvākajā laikā plāno pārrunāt tālāko darbu ar kolēģi Gvido Straubi, kuru valdība iecēla par LU rektora pienākumu izpildītāju.
JKP ir noziedzīga
Bet
ezītis miglā