Nevienai citai partijai nav līdera ar tik ilgu stāžu priekšsēdētāja amatā, kā Latvijas Zemnieku savienībai (LZS), kuru A.Brigmanis vada deviņus gadus.
Konkurenti atkāpjas
Sestdien LZS kongresā Valmierā vairāku kandidātu konkurencē A.Brigmanim atkal ir izredzes kļūt par partijas valdes priekšsēdētāju. LZS nodaļas ir izvirzījušas vairākus priekšsēža kandidātus — arī Mārtiņu Rozi, Vitautu Staņu un Robertu Dilbu. "Es uzskatu, ka partijas vadītājam ir jābūt politisko notikumu epicentrā, lai neatpaliktu no citiem vadītājiem, varētu strauji reaģēt un dot savu vērtējumu, apkopojot kolēģu domas," tā Dienai sacīja R.Dilba. Viņš nav ne parlamentā, ne valdībā un priekšroku dod A.Brigmaņa ievēlēšanai. Arī M.Roze, kurš pēc atkāpšanās no zemkopības ministra amata ir Saeimas deputāts, nepretendēšot kļūt par līderi, jo laikā, kad ir jauna valdība un sākusies vēlēšanu kampaņa, "mainīt partijas vadību nebūtu nopietni". Līdzīgus argumentus minēja arī Saeimas deputāts Andis Kāposts, kurš ir uzlūkots arī kā iekšējais nemiera cēlājs, bet tagad viņš uzsvēra A.Brigmaņa spēju orientēties "visā tajā putrā, ko jaunam vadītājam būtu grūti izdarīt".
A.Brigmanis negribētu nonākt situācijā, ka "tevi piecieš un pats neproties iet projām, — tas ir bīstamākais". Viņš to šo situāciju vērtē no divām pusēm — esot jādomā, lai partija neieslīgtu rutīnā, bet te esot arī jautājums, vai ir tiesības visu pamest atbildīgā un grūtā brīdī. ZZS, kuru veido Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija un Latvijai un Ventspilij, ir saglabājusi augstāko reitingu no iepriekšējās koalīcijas partijām un zem 5% barjeras Latvijas faktu aptaujā nedaudz noslīdēja tikai šā gada sākumā, un arī — ne tik zemu, kā Tautas partija vai LPP/LC. M.Roze domā, ka apvienībai noturēties palīdz tas, ka sabiedrība nekad neesot redzējusi tās biedrus strīdamies. Zināms, ka ir daži LZS zemnieki, kas ar M.Rozi nav mēnešiem runājuši, taču to neviens nav pamanījis. A.Brigmanim piemītot spēja nogludināt iekšējos asumus un nodrošināt, lai tie nekad neparādās publiskajā telpā.
Lemberga faktors
Tajā pašā laikā ir dažas savdabības. LZS ir lielākā no ZZS dalīborganizācijām, taču ZZS deleģētais Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze pārstāv partiju Latvijai un Ventspilij, un arī premjera kandidāts ir no šīs partijas — smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs. Uz jautājumu, vai LZS nevarētu atrast premjera amata pretendentu, mainot pirms 9.Saeimas vēlēšanām pieņemto lēmumu, ar kuru nominēja A.Lembergu, A.Brigmanis norādīja uz A.Lemberga popularitāti. Tad viņš piebilda — esot skaidrs, ka A.Lembergs šajā situācijā nevarētu vadīt valdību, taču, ja kādreiz ZZS vajadzēšot nominēt premjeru, tad kandidātu atradīšot.
A.Lembergs nav tikai daļai sabiedrības tīkams vārds, kuru ZZS izmanto reitinga saglabāšanai. A.Lembergs pirmdienās piedalās ZZS valdes sēdēs un bieži vien iespaidojot lēmumus. Citu partiju pārstāvji atminas, ka arī valdības veidošanas sarunās A.Brigmanis neesot varējis pateikt viedokli, iekams nebija sazvanījies ar A.Lembergu. ZZS raksturo arī biežā viedokļu maiņa, kas bija redzama arī šajā politiskajā krīzē, kad ZZS gan prasīja veidot plašu koalīciju, gan atbalstīja Ivaru Godmani (LPP/LC), līdz beidzot kopā ar Tautas partiju viņu nogāza. Trešdien raidījumā Kas notiek Latvijā? ZZS ģenerālsekretāra Kārļa Boldišēvica viedoklis par Latvijas Banku bija ļoti tuvs tam, ko pirms tam žurnālistiem bija sacījis A.Lembergs.
Jūtamāko reitinga kritumu ZZS piedzīvoja pēc kaujas par administratīvi teritoriālo reformu. Toreiz sociologs Aigars Freimanis pieļāva, ka tieši zaudējums cīņā ar Tautas partiju par novadu veidošanu ir bijis tam iemesls. Pat zemnieku nemieri un tas, ka to iespaidā M.Roze zaudēja ministra amatu, nenodarīja partijai sevišķi lielu kaitējumu. Tā uzreiz piedāvāja vietā zemniekiem pieņemamu zemkopības ministru Jāni Dūklavu, kurš nav partijas biedrs, bet kā atbalstītājs ir piedalījies LZS kongresos. Iespējams, līdz ar J.Dūklava stāšanos amatā, pamainīsies arī partijas politika. A.Brigmanis tā nedomā, taču atzīst, ka tā izšķiršanās ir starp atbalstu laukiem kā dzīvesveidam un atbalstu lielajiem ražotājiem. J.Dūklava prioritāte ir ražošanas veicināšana un ar to saistītie atbalsta pasākumi. A.Brigmanis atzina, ka tas ir solis pretim lielajiem ražotājiem. Taču tas nenozīmējot LZS lauku politikas pārskatīšanu. ZZS radīja iespaidu, ka tā par savu vēlētāju uzskata nelielo saimniecību īpašniekus un mazo pašvaldību vadītājus. Pašvaldību vēlēšanu rezultāti būtiski var iespaidot ZZS ietekmi. Atšķirībā no citām partijām, kas visus spēkus koncentrē startam Rīgas domes vēlēšanām, kur ZZS varētu veidot kopīgu sarakstu ar partiju Visu Latvijai, zaļie zemnieki par savu prioritāti tomēr uzskata novados paredzamo vēlēšanu cīņu ar Tautas partiju.