Budžeta grozījumos FM paredz līdz pat 13% lejupslīdi

FM, kura kopā ar Ekonomikas ministriju, Latvijas Banku un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) izstrādā jaunāko ekonomisko scenāriju, pagaidām neatklāj, kā grasās normalizēt situāciju budžetā, savukārt Dienas aptaujātie ekonomisti uzskata, ka valstij nāksies ne tikai samazināt izdevumus, bet arī lemt par nodokļu palielināšanu. Nodokļus necels "Mēs piektdien pirmoreiz pārskatīsim mūsu tālākās ekonomiskās prognozes. Tās nav rožainas," otrdien atzina premjers Ivars Godmanis (LPP/LC). "Skaidrs, ka IK kritums šogad nebūs mazāks par 10%. Ekonomikas uzlabojumu prognozēt nav pamata," Dienai uzsvēra finanšu ministra padomnieks Andris Miglavs. Pēc viņa teiktā, budžetu pieskaņojot jaunākiem datiem, iespējams, varētu pietikt ar to, ka tiks izmantots ministrijām uzliktais ierobežojums 10% no piešķirtā finansējuma paturēt rezervē. Taču, ja ar to būs par maz, izdevumi būs jāsamazina vēl vairāk, un tas var skart kultūras, medicīnas un izglītības iestādes, kā arī sociālo sfēru. "Jebkuras pozīcijas aizskaršana ietekmēs kādu sociālo grupu vai funkciju un izraisīs sabiedrības reakciju," paredz A.Miglavs. Premjers izteicies, ka budžeta lāpīšana, paaugstinot nodokļus, šogad vairs netiks īstenota, tomēr Dienas aptaujātie ekonomisti nav pārliecināti, ka bez tā varēs iztikt. Zināms, ka sarunās ar SVF valdība iecerējusi pārrunāt iespēju palielināt budžeta deficītu — patlaban tas ir ieplānots 4,7%. Jāupurē visiem Pašreiz apstiprinātais valsts budžets veidots, balsoties uz prognozi, ka IK saruks par 5%. Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris lēš, ka šā gada sākumā budžeta ieņēmumi ir apmēram par 30% mazāki nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos. Pēc viņa domām, valdībai jārīkojas kā uzņēmumam: ja nav uzkrājumu ko tērēt, jāpārdod tas, ko ir iespējams pārdot, — piemēram, Lattelekom valsts daļas. Jāturpina valsts aparāta samazināšana, nododot tā funkcijas privātajam sektoram. Savukārt Swedbank sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzsver, ka sabiedrība vēl nav sapratusi situācijas nopietnību — par to liecina tas, ka arodbiedrības un darba devēji aicina samazināt PVN līdz 19%. Pēc P.Strautiņa domām, sabiedrībai jāpanāk daudz lielāka solidaritāte, nekā tai bija raksturīgs līdz šim, un jāvienojas, ka nepieciešamus upurus nes visi, kas to var atļauties. "Cilvēkiem, kuriem jau pašlaik pietiek tikai pamatvajadzību nodrošināšanai, prasīt upurēties nevar. Taču fakts, ka pirms desmit gadiem dzīves līmenis Latvijā bija apmēram divreiz zemāks un visi kaut kā izdzīvoja, padara šobrīd apkārt skanošo žēlabu kori mazāk pārliecinošu," uzsver eksperts. O.Kehris arī vērš uzmanību, ka jārēķinās ar daudz lielāku spiedienu uz sociālo budžetu — tā ieņēmumi sarūk, savukārt vajadzība pēc sociālajiem pabalstiem pieaug. Taču lemjot par tēriņu apcirpšanu, vienam no nedaudzajiem tabu ir jābūt esošo pensiju samazināšanai, pārliecināts ir ekonomists Andris Strazds. Tā vietā varētu samazināt atskaitījumus 2.pensiju līmenim. Vienlaikus eksperti uzsver: lai sabiedrība šos nepopulāros lēmumus akceptētu, jāatjauno cilvēku uzticība. "Bez uzticības un profesionālās valsts vadības īstenot reformas būs grūti," saka O.?Kehris. Arī P.Strautiņš par svarīgu priekšnoteikumu, lai sabiedrība esošo situāciju pārvarētu, nosauc ticību, ka dzīves līmenis kādreiz atkal pieaugs. ***Kā glābt valsts budžetu?Andris Strazds, ekonomists: — jāsamazina valsts izdevumi un jāvienojas par budžeta deficītu, kas pārsniedz 5% no IK; — varētu vēl vairāk palielināt akcīzes nodokli degvielai; — jāsamazina atskaitījumi 2.pensiju līmenim. Tam būs negatīvas sekas ilgtermiņā, taču tas ir labāk, nekā samazināt esošās pensijas.Pēteris Strautiņš, Swedbank sociālekonomikas eksperts: — nepietiks tikai ar izdevumu samazināšanu vai tikai ar nodokļu paaugstināšanu — jāapvieno abas pieejas; — sabiedrībai jāvienojas, ka nepieciešamos upurus nes visi, kas var to atļauties, un šī nasta tiek sadalīta godīgi; — jāatbalsta ilgtermiņā dzīvotspējīgie eksportējošie uzņēmumi, lai tie nepārtrauc darbību pārejošo finansēšanas grūtību dēļ.Žanete Jaunzeme, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja: — steidzami jāsāk pamatīga valsts pārvaldes reorganizācija, paaugstinot tās efektivitāti un būtiski samazinot valsts iestāžu skaitu.Ojārs Kehris, Ekonomistu apvienības 2010 prezidents: — jāpārdod viss, ko var pārdot— piemēram, valstij piederošās Lattelekom, airBaltic daļas; — jāturpina samazināt birokrātisko aparātu, daļu valsts sektora funkciju nododot privātajam sektoram; — ES fondu nauda jāvirza energotaupības pasākumiem un infrastruktūras attīstībai.