Budžeta izdevumu samazināšana var skart arī sociālās jomas

Starp aizdevumu nosacījumiem, visticamāk, būs arī valsts pārvaldes izdevumu samazināšana par fiksētu apmēru, no kā var izrietēt ne tikai algu iesaldēšana, bet arī samazināšana salīdzinājumā ar šo gadu. SVF un EK nosacījums varētu būt arī apņemšanās apcirpt visu ministriju izdevumus, kā arī solījums tiekties uz budžeta deficīta samazināšanu nākamajā gadā un budžeta konsolidēšanu 2010.gadā. Par šādiem SVF un EK aizdevumu nosacījumiem vedina spriest gan zinošu, valdībai tuvu avotu Dienai teiktais, gan nosacījumi, kādi izvirzīti Ungārijai, kura jau oktobra beigās vienojās ar SVF un EK par finanšu palīdzību. Lai arī Ungārijas gadījumā atšķirīgais ir tas, ka tā nonāca uz finanšu sistēmas sabrukumu robežas un būtiskākā SVF un EK aizdevumu daļa vērsta uz banku sistēmas stabilizēšanu, nosacījumi, kuri attiecās uz fiskālo jomu, varētu būt līdzīgi. Dienas jautāts, vai no plāna izrietošā budžeta izdevumu apcirpšana skars arī sociālo jomu, finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) teica: "Šobrīd nevar izslēgt nevienu jomu. Ar to, ka tiks samazināti izdevumi, jārēķinās jebkuram. Svēto nebūs!" Lems Saeimā Visi ar izdevumu apcirpšanu un tautsaimniecības atdzīvināšanu saistītie pasākumi, kurus valdība, slēdzot aizdevumu līgumu ar SVF un EK, uzņemsies, būs makroekonomikas stabilizācijas plāna sastāvdaļa. Plāns tiek gatavots jau otro nedēļu sadarbībā ar vietējiem un SVF ekspertiem. Pirmdien tas tika izskatīts valdības ārkārtas sēdē, taču līdz tā apstiprināšanai valdība vēl netika. Ministriem jāsniedz priekšlikumi vēl lielākai izdevumu samazināšanai. Kad dokuments būs gatavs, nav zināms. Bez valdības akcepta tam vēl būs nepieciešams Saeimas apstiprinājums, jo, kā presei atzina premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), SVF vēlas, lai stabilizācijas plāns, kas paredz arī nākamā gada budžeta pamatrādītāju izmaiņas, piemēram, 5% iekšzemes kopprodukta kritumu, pirms aizdevuma izsniegšanas iegūtu parlamenta atbalstu. Tas nozīmē, ka plāns būs jaunais nākamā gada budžeta rāmis un pēc tā apstiprināšanas parlamentā valdībai nāksies lemt par budžeta grozījumiem. Gan premjers, gan finanšu ministrs pauda cerību, ka stabilizācijas plānu Saeima varētu izskatīt līdz Ziemassvētkiem. Aizvien nekonkrēti Kādus konkrētus pasākumus plāns paredzēs, amatpersonas nerunā. Gan premjers, gan finanšu ministrs uzsvēra, ka budžeta izdevumus vajadzēs samazināt, ka būs daudz reformu, ka būs instrumenti, kurus piedāvās ekonomikas atdzīvināšanai, tomēr konkrētības teiktajā nebija. I.Godmanis gan pieļāva, ka valsts pārvaldē strādājošo algas varētu tikt samazinātas uz vienošanās pamata, ka ražotāji varētu sagaidīt eksporta atbalsta programmas, ka būs atbalsts, lai garantētu kredītus ES struktūrfondu apguvei. Taču, norādot, ka plāns vēl tikai top, precīzāku informāciju viņš nesniedza. Tiesa, I.Godmanis nepārprotami atzina, ka "bez ārējā finansējuma" un būtiskas budžeta izdevumu samazināšanas valdība nevarētu finansēt nākamā gada budžetu un nodrošināt ekonomikas atjaunošanos. Ja valdība neko nedarīs, budžeta deficīts nākamgad var būt no 1,4 līdz 1,5 miljardiem latu. Pašreiz apstiprinātajā 2009.gada valsts budžetā (ieņēmumi plānoti 5,4 miljardi latu, izdevumi — 5,6 miljardi latu) deficīts plānots 248 miljoni latu. Skeptiskais valdības vadītāja redzējums pamatots ar jaunajām valsts budžeta ieņēmumu prognozēm. "Kritums mums būs visos nodokļu ieņēmumos, izņemot varbūt akcīzes nodokli," uzsvēra I.Godmanis. Precīzus skaitļus viņš neminēja. Vērtējumi, cik daudz valdība aizņemsies, ir dažādi. Finanšu ministrs jau divreiz par to izteicies ārvalstu medijiem, ik reizi minot atšķirīgus skaitļus. Proti, pirms nedēļas aģentūrai Bloomberg viņš atzina, ka aizdevums varētu būt tuvs trim miljardiem eiro (aptuveni 2,1 miljards latu), savukārt pirmdien Reuters teica, ka tas varētu sasniegt piecus miljardus eiro (3,5 miljardi latu). Komentējot A.Slaktera minēto, premjers atzina: "Nē, nav piecu miljardu, tie ir ekspertu vērtējumi. Viss vēl ir sarunu procesā." Valdības mērķis neesot aizņemties vairāk, jo "ir jāatceras, ka tie visi ir kredīti, par kuriem ir jāmaksā". Pats A.Slakteris norādīja, ka viņš runājis par provizoriskajiem diviem miljardiem eiro, kas Latvijai būtu nepieciešami, lai stabilizētu finanšu sistēmu, piemēram, finansētu sindicētos kredītus, kā arī finansētu budžeta deficītu. Savukārt vēl trīs miljardus eiro viņš minējis kā vēlamo naudas apjomu, kas būtu nepieciešama, lai atdzīvinātu Latvijas ekonomiku. Zināms, ka SVF un EK aizdevums nepieciešams arī kā garantijas valdības spējai uzņemties saistības, izsniegt galvojumus kredītiem. Tiesa, precīzas atbildes uz jautājumiem, kur tieši un kā konkrēti valdība plāno tērēt SVF un EK aizdevumus, nav zināmas.