Čakša sacīja, ka VM un LM būtu jāstrādā ciešāk, bet, kā zināms no pagātnes, abu šo ministriju apvienošana nav efektīva, jo viena no sfērām ik pa laikam cietusi atkarībā no tā, kas ir ministrs. Čakša uzskata - ir labi, ka katrai no sfērām ir savs pārraugs, kuriem gan jāspēj strādāt kopā.
Vienlaikus Čakša kā "procesu cilvēks" teiktu, ka ministrijas varētu veikt funkciju auditu, kurā mēģinātu saprast, kuras funkcijas var tikt veiktas vairāk kopā, kuras mazāk. "Es noteikti procesam ietu cauri, bet neatstātu vienu ministru, aparātu veidojot iespējami kopā," skaidroja ministre.
Viņa gan uzsvēra, ka ministriju sadalīšana nevar notikt mehāniski, jo, tiklīdz kaut kas notiek mehāniski, daudzas funkcijas kaut kur var tikt pazaudētas, bet citur - nevajadzīgi uzaudzētas.
Čakša piebilda, ka viņai patīk britu sistēma, kurā ir kabineta ministrs un darba ministrs. Iespējams, ka darbs varētu tikt pat organizēts šādā veidā, bet to lai jaunie politiķi lemj, piebilda ministre.
Savukārt Reirs skaidroja, ka līdz 2002. gadam LM bija kopā ar VM, un teju jebkurš, kurš strādāja šajā sistēmā, atceroties, ka gandrīz vienmēr atradās iemesls, kāpēc labklājībai paredzēto naudu novirzīt veselībai. "Varbūt tāpēc situācija ir tik bēdīga - labklājības jomā ir viszemākais atalgojums, ļoti maz darīts, lai nodarbinātu cilvēkus ar invaliditāti, un eksistē bērnunami," piebilda Reirs. Viņš pieļauj, ka labklājības jomas līdzšinējās nelaimes, iespējams, ir saistītas ar to, ka ilgu laiku nav bijusi normāla pārvaldība.
Tāpat Reirs piebilda, ka Eiropā viņa partneri parasti ir divi vai pat trīs ministri no vienas valsts, tāpēc ministriju apvienošanu viņš nekādā gadījumā neuzskata par lietderīgu, jo labklājības joma no tā ļoti cietīšot.