Celtnieku arodbiedrība: nav tiesa, ka Latvijā trūkst betonētāju

Pēc Nodarbinātības Valsts aģentūras jūlija datiem bezdarbnieku rindās šobrīd ir 547 betonētāji. Uzņēmējs neatklāj, cik lielu algu maksā bulgāriem, taču nozares eksperti norāda, ka finanšu apsvērumi ir patiesais iemesls viesstrādnieku piesaistīšanai.Sašutumu par ārvalstnieku piesaistīšanu Latvijas Avīzei pauda vietējie celtnieki, jautājot - kur ir solītais patriotisms, ka Nacionālo bibliotēku, valsts lepnumu, būvēs latvieši un kāpēc jāaicina viesstrādnieki, ja valstī bez darba ir vairāk nekā 200 000 cilvēku.RBSSKALS īpašnieks Māris Saukāns neslēpj, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta vadības un būvniecības komandā patlaban ir iesaistīti vairāki ārvalstu profesionāļi, tostarp itāļi, spāņi un bulgāri, kurus algo konkrētu betonēšanas un veidņošanas darbu izpildei. Ekonomiskās krīzes dēļ pirmie diemžēl prom devušies speciālisti, kuri kā augsta līmeņa profesionāļi tiek novērtēti visā Eiropas Savienībā, viņš pamato viesstrādnieku uzaicināšanu.Tomēr Latvijas Celtnieku Arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Jānis Gužāns netic, ka Latvijā nav iespējams atrast kvalificētus betonēšanas un veidņošanas darba darītājus. Izdzirdot ziņu par bulgāru algošanu, viņam pirmā doma bijusi, ka tā ir taupīšana uz algu rēķina.To, ka finanšu iemesli ir pamats ārzemnieku izmantošanai, Latvijas Avīzei apstiprināja Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) izpilddirektors Mārcis Nikolajevs. Arī viņš uzskata, ka Latvijā pietiek visu profesiju būvniecības ekspertu un strādnieku. Bulgārija Eiropas Savienībā iestājusies pēc Latvijas, un šajā valstī ir mazāks atalgojums nekā Latvijā. Tā kā LNB tāmi samazināja, būvnieki ir spiesti meklēt lētākus risinājumus.Uz finanšu apsvērumiem norāda arī Iveta Ķešāne no Baltijas Sociālo pētījumu institūta, kas veikusi pētījumu par viesstrādniekiem Latvijā. Darba devējs ņemot tos, kas ir gatavs strādāt pēc viņa noteikumiem, secināts pētījumā. Ja trešo valstu pilsoņiem valsts nosaka obligāto minimumu, cik jāmaksā viesstrādniekiem, kas ir aptuveni 370 latu "uz rokas", tad Eiropas Savienības pilsoņu atalgojums vispār netiek regulēts. "Ir gadījumi, kad vietējie nevēlas strādāt par 200 latiem, bet atsevišķi Eiropas Savienības pilsoņi piekrīt šādam atalgojumam," viņa saka. Būtisks apstāklis esot arī tas, ka vietējie neesot pastāvīgi strādnieki, kādi esot ārzemnieki, kas vēlas pēc iespējas ilgāk palikt ārpus dzimtenes. I.Ķešāne uzskata, ka ir jāapzinās, ka ārvalstu darbaspēks Latvijā nākotnē būs nepieciešams, tādēļ pārmetumi par patriotisma trūkumu neesot vietā.Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) nav statistikas, cik Latvijā strādā Eiropas Savienības pilsoņu, jo viņiem darba atļaujas nav nepieciešamas. Tomēr PMLP zināja teikt, ka reģistrācijas apliecības, kurām kā ieceļošanas iemesls ir norādīta nodarbinātība, ir saņēmuši 486 Bulgārijas pilsoņi. Savukārt no trešajām valstīm, kas nav Eiropas Savienības valstis, pirmajā pusgadā iebraucis 371 viesstrādnieks, visvairāk ukraiņi, krievi un baltkrievi. Pārvaldes pārstāve Ilze Briede novērojusi, ka darba ņēmēji, kuri iepriekš spēja sameklēt piemērotus darbiniekus tikai ārvalstīs, ir pārsteigti, ka pēdējā laikā tādi ir atrodami arī šeit.Labklājības ministrijā (LM) uzskata, ka pašreiz Latvijā īstenotā darbaspēka piesaistes politika ir pietiekami aizsargājoša vietējam darbaspēkam.Abas pārējās LNB būvniecībā iesaistītās būvkompānijas viesstrādnieku klātbūtni noliegušas. Kā norāda SIA Skonto būve pārstāve Egle Klekere, būvniecības uzņēmums par politiku izvirzījis vienmēr priekšroku dot Latvijas speciālistiem. Uzņēmuma vadība gan atzīst, ka Latvijā atrast augstas klases speciālistus nav viegli. Arī Re&Re viesstrādniekus nenodarbinot un šādu praksi neatbalsta.(papildināts viss teksts)