Celtniekus palīdz atrast krīze

Gaidīšana gan bija tā vērta — uzzinājām, ka Gaismaspils pamatu būvniecība notiek pēc plāna, redzējām dubļos iestiguša betona maisītāju glābšanas operāciju un konstatējām, ka patlaban ar būvdarbiem tiek galā 50 celtnieku, bet sarežģītākajos būvniecības posmos to skaits būs mērāms simtos. Diena jau rakstīja, ka Gaismaspili paredzēts uzbūvēt trīs gados, vēl aptuveni gads būs nepieciešams, lai bibliotēku iekārtotu. Jauno LNB ēku paredzēts nodot ekspluatācijā 2012.gada 18.novembrī. Gaismaspils būvdarbus veic Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA), kurā ietilpst trīs lielākie Latvijas būvuzņēmēji — SIA RE&RE, AS RBSSKALS un SIA Skonto būve. Bibliotēkas būvniecība valstij izmaksās 135,3 miljonus latu.Jau metra dziļumā Būvlaukums sagaida ar Atlantijas ciklona smidzinātu lietu. Lai dotos gar rūcošo rievsienu dzinēju apskatīt, kā ar betonu pilda pāļus, jāuzvelk baltās ķiveres. Vai lietus nekavē darbu? "Traucē, jo tad ceļas gruntsūdens līmenis," saka NBA pārstāvis Valdis Koks un norāda uz betona maisītāju, kurš iestidzis lietū samirkušajā gruntī gandrīz līdz riteņu viducim. Problēma gan tiek nekavējoties atrisināta — auto izkustina izmēros daudz mazāks kāpurķēžu braucamrīks, un betonēšana var turpināties. Kāds darbinieks atritina spilgti oranžu žogu, kas brīdina, ka tālāk doties ir bīstami. Atsedzot pazemē bijušu šajā vietā agrāk stāvējušu ēku pamatu ķieģeļus, aiz žoga izrakta tranšeja, kurā ierīkos pagaidu elektrokabeli. Lielāko troksni un vibrācijas rada rievsienas dzīšana zemē līdz 12 metru dziļumam. To dara, lai neiegrūstu būvbedres malas. Šonedēļ rievsiena tiks iedzīta arī gar Uzvaras bulvāri, un tā stiepsies 515 metru garumā pa visu būvbedres perimetru. Tiklīdz rievsiena ir iedzīta, var sākt rakt grunts pirmo ciklu. "Patlaban esam tikuši līdz apmēram metra dziļumam virs gruntsūdens līmeņa pusei būvbedres, tagad grunti sāksim rakt otrai pusei," izrāda V.Koks un saka, ka izrakto grunti aizved utilizēšanai. Lai būvbedrē varētu iebraukt četras pāļu mašīnas, būvbedrē ierīko pagaidu ceļus, kurus lietainā laikā izbraucamus padara ceļa ruļļi un grants slānis. Pāļus urbj aptuveni 20 metru dziļumā, līdz sasniedz dolomītu, tad tos armē un betonē. Nupat beigusies sešu testa pāļu slogošana — tika novērtēts, vai pāļi spēs noturēt jaunās divpadsmitstāvu LNB ēkas svaru. Pāļu nosēšanās gruntī par vienu centimetru atzīta par pieņemamu, tādēļ dots akcepts ierīkot 501 pamata pāli, kuru plānots izbūvēt līdz nākamā gada janvārim. Vai pāļu urbšanas laikā neplaisās blakusesošu ēku fasādes, kā tas notika, būvējot Z torņus? "Nevaru salīdzināt, jo nezinu apstākļus un detaļas, taču šeit veikts viss nepieciešamais, lai nekas tamlīdzīgs nenotiktu," uzsver V.Koks un piebilst, ka pāļa urbšana ir process, kas rada mazākas zemes virsas vibrācijas nekā rievsienu dzīšana, tiesa, tos dzen zemē teju uz pusi seklākā 12 metru dziļumā. Būvnieki gan veic apkārtesošo māju konstrukciju pārbaudīšanu, un pašreiz tās esot kārtībā.Uz vietas nenakšņo Nākamie darbi ir būvbedres padziļināšana un gruntsūdens līmeņa pazemināšana — tiek ierīkotas caurules, pa kurām atsūknēto gruntsūdeni novada kanalizācijā vai, kā to dara Gaismaspils būvnieki, sūknē atpakaļ, lai uzturētu stabilu gruntsūdens līmeni apkārtesošām mājām. "Gruntsūdens atsūknēšana jāveic visu laiku, līdz būs iebetonēti visi pamati un izveidota pamatu hidroizolācija," skaidro V.Koks. Būvlaukuma stūrī divos stāvos sarindotos vagonos iekārtots birojs inženieriem un galvenajam būvniekam. Drīzumā šeit parādīsies līdzīgi vagoniņi, kuros celtnieki varēs pusdienot, nomazgāties dušā un atpūsties, taču dzīvošana objektā esot aizliegta. V.Koks atzīst, ka krīzes ietekmē neizjūtot problēmas ar celtnieku atrašanu Latvijā, maksājot 450 līdz 1400 latu lielu mēnešalgu. Turpmākajos gados Gaismaspils būvniecībai pievienosies speciālisti no ārzemēm, jo esot "atsevišķi darbi, kuru veikšanai vajadzīga citu valstu būvnieku pieredze", piemēram, jumta un stiklotās fasādes likšana.