"Kas kontrolē elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, tam arī pieder politiskā vara valstī," uzskata Čepāne.
Jau ziņots, ka 1.decembrī Saeimas deputāti aizklātā balsojumā neatbalstīja SC deputāta Ivana Ribakova vēlmi mainīt parlamenta komisijas, kurās viņš darbojas. Deputāti neatbalstīja Ribakova atsaukšu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
Šodien Saeima ar balsu vairākumu nolēma neiekļaut parlamenta darba kārtībā lēmumprojektu par SC frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
Urbanovičs novembrī atstāja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju un patlaban nav iekļauts nevienas likumdošanas komisijas sastāvā.
Rīt, 9.decembrī, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sāks vērtēt pirmos desmit no kopumā 41 kandidāta, kas pretendē uz piecām vietām jaunajā NEPLP.
Čepāne pauda izbrīnu par lielo pretendentu skaitu uz amatiem NEPL sastāvā, kuru vidū ir ne mazums sabiedrībā pazīstamu cilvēku. "NEPLP locekļu alga ir ap 400 latu mēnesī, par ko viņi īsti cīnās," jautāja Čepāne.
Kā vēstīts, konkursam uz NEPLP atkārtoti tiek virzīta priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece un padomes loceklis Sergejs Kārītis. Bucenieci izvirzījusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, Latvijas Komerciālo radiostaciju asociācija, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija un citas. Savukārt Kārīša kandidatūru pieteikusi Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija.
Vēl no patlaban NEPLP strādājošajiem darbam padomes sastāvā Latvijas Komerciālo radiostaciju asociācija izvirzījusi NEPLP juristu Andri Ķēniņu. Savukārt Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija izvirzījusi bijušās NEPLP sabiedrisko attiecību konsultantes Dārijas Juškevičas kandidatūru.
Latvijas Pilsoniskā alianse darbam NEPLP izvirzījusi Latgales skolu atbalsta fonda Veronika valdes priekšsēdētāju Ligitu Azovsku, Jūrmalas Aizsardzības biedrība izvirzījusi Latvijas Radio 1 režisori un producenti Diānu Bērzu, bet Latvijas Radošo savienību padome virza Latvijas Rakstnieku savienības valdes locekli Māri Bērziņu.
Darbam NEPLP tiek virzīts arī augstskolas Turība Komunikācijas zinātņu katedras vadītājs un Komunikācijas vadības doktora studiju programmas direktors Ainārs Dimants, kura kandidatūru pieteikusi biedrība Mediju institūts, bet Publisko tiesību institūts izvirzījis Latvijas Vēstneša portāla nozares redaktori Aiju Dulevsku.
Latvijas Radioteātra vadītāju Māru Eglīti darbam NEPLP izvirzījis Latvijas Bērnu fonds, vairāku augstskolu vieslektoru Austri Grasi - Mazsalacas novada pašvaldība, bet Rīgas Stradiņa Universitātes docētāju Edgaru Kramiņu - Latvijas Nacionālā skolotāju savienība.
Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedras profesoru Pēteri Krilovu izvirzījusi Latvijas Kinematogrāfistu savienība, Latvijas Televīzijas 1.kanāla satura redaktori Dainu Markovu - biedrība Laiks kultūrai, bet Rīgas Televīzijas un radio bērnu akadēmijas pedagogs un Pirmā Baltijas kanāla ziņu vadītājs Baltijas valstīs Jurijs Kušpelo savu kandidatūru pieteicis pats.
Tāpat AS Lauku Avīze projektu vadītāju un redaktori, kā arī NEPLP Sabiedriskās padomes valdes locekli Evu Mārtužu darbam padomē virza biedrība Ētikas tilts Latvijā, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas lektoru Aleksandru Mirlinu - Latvijas Telekomunikāciju asociācija, bet Latvijas Pedagogu domes valdes priekšsēdētāju Andreju Mūrnieku - Latvijas Pedagogu dome.
Latvijas reģionālo un mazāk lietoto valodu savienība darbam NEPLP izvirzījusi SIA Vesta LK mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītāju Daini Mjartānu un SIA Latgales reģionālā televīzija ziņu dienesta vadītāju Annu Rancāni. Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām izvirzījusi starptautisku projektu vadītāju un konsultanti Ritu Našenieci.
Latvijas Televīzijas darbinieki - Dagnija Neimane, Iveta Elksne, Gunārs Dūzis, Dzintris Kolāts - darbam NEPLP virza bijušo Latvijas Krājbankas viceprezidentu un Produktu attīstības un mārketinga pārvaldes vadītāju Imantu Frederiku Ozolu, bet Latvijas Komponistu savienība - savu biedru Jāni Porieti.
Bijušais Saeimas objektu apsardzes nodaļas jaunākais inspektors Ivars Spura izvirzījis biznesa augstskolas Turība Tiesību zinātņu katedras lektoru Jāni Rušenieku, Latvijas Teātra darbinieku savienība - tās valdes locekli Gati Stradu un Latvijas Televīzijas žurnālisti Ilzi Strengu, kurai atbalstu izteicis arī ģenerālmajors Raimonds Graube.
Latvijas Sporta federāciju padome izvirzījusi portāls Par sportu redaktoru, žurnālistu Arturu Vaideru, bet Reģionālo televīziju asociācija - Anša Epnera filmu studijas AVE producentu, operatoru un režisoru Ivaru Zviedri.
Latvijas Raidorganizāciju asociācija darbam NEPLP izvirzīja četrus kandidātus - Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektoru Rolandu Tjarvi, bijušo politiķi un žurnālistu Edvīnu Inkēnu, Nodarbinātības valsts aģentūras projektu speciālistu Renāru Neimani un bijušo politiķi un žurnālisti Violu Lāzo.
Lāzo un Inkēna kandidatūru izvirzīja arī Latvijas Žurnālistu savienība. No šīs organizācijas tika pieteikts arī žurnālists Egils Zariņš un sabiedrisko attiecību speciālists Kristians Rozenvalds, kā arī izteikts atbalsts iepriekš izvirzītajai NEPLP priekšsēdētāja vietniecei Dacei Buceniecei.
Latvijas Žurnālistu asociācija ziņoja, ka darbam NEPLP izvirzīs Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētāju Ilmāru Mūlu, žurnālistu, politologu, filmu un raidījumu studijas Mistrus Media vadītāju Gintu Grūbi, žurnāla Ir.lv žurnālisti Anitu Braunu un sabiedriskās politikas centra Providus portāla Politika.lv producenti, mediju politikas pētnieci Ilzi Straustiņu.
Savukārt Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija darbam NEPLP izvirzījusi Rīgas Biznesa skolas profesoru Andreju Dzedonu, Eiropas padomes Mediju un jauno saziņu pakalpojumu saskaņošanas komitejas priekšsēdētāju un kultūras ministres ārštata padomnieku Andri Mellakaulu, Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultātes Starptautisko programmu nodaļas direktoru un rektora vietnieku biznesa attiecību un attīstības jautājumos Modri Ozoliņu, kā arī izteikuši atbalstu Buceniecei.
Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu NEPLP sastāvā ir pieci locekļi, kurus ievēl Saeima, konsultējoties ar biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā, izvirza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Padomes locekļus ievēl amatā uz pieciem gadiem, locekļus var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
Saeima septembra sākumā grozīja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, pagarinot NEPLP locekļu pilnvaras līdz jaunās padomes pilna sastāva izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.februārim.