Pēc viņa teiktā, īpaši svarīga šo individuālo uzkrājumu veikšana ir 25—40 gadu veciem cilvēkiem, jo dzimstība paaudzei, kam būs jāapgādā šie pensionāri, ir bijusi neliela. Tādēļ šābrīža 25—40 gadnieku paaudzes 1.pensiju līmeņa kopējais "katls" būs pieticīgāks nekā citos periodos. "Ilgtermiņa stratēģijas rada uzticību tikai tad, ja tās netiek mainītas, savukārt uzticības mazināšanās nozīmē mazāku motivāciju maksāt nodokļus," uzsver N.Igolnieks. Pensiju pārvaldītāji, pēc viņa paustā, vēlētos dzirdēt no valdības skaidru atbildi par to, cik ilgu laiku iespējamās izmaiņas varētu saglabāties. "Ja runa ir par gadu, ietekme nebūs tik būtiska, savukārt ja tas ir ilgtermiņa solis, tas ir mazākā mērā nepragmatiski," skaidro N.Igolnieks. Viņš piebilst, ka 3% no sociālām iemaksām, kurus, iespējams, "atņems" 2.pensiju līmenim, ilgtermiņā varētu nozīmēt iespaidīgas topošo pensionāru nenopelnītās summas, kas var būtiski mazināt labklājību gan nākotnes pensionāriem, gan viņu bērniem. Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis vērš uzmanību uz to, ka Latvijas finanšu sitēmai jau tagad trūkst vietējo uzkrājumu, kurus tostarp veido arī 2.pensiju līmeņa līdzekļi. Jo lielāka vietējo uzkrājumu bāze, jo mazāka ir finanšu sistēmas atkarība no ārvalstu naudas, skaidro Ģ.Rungainis.
Cietīs gan pensiju krājēji, gan sistēma kopumā
2.pensiju līmenim atskaitāmo sociālo iemaksu īpatsvara samazināšana no 8% līdz 5% mazinātu iedzīvotāju uzticību pensiju sistēmai, savukārt, ja šī proporcija tiks saglabāta šādā līmenī ilgtermiņā, tas var būtiski ietekmēt topošo pensionāru ienākumus, ieceri vērtē 2.pensiju līmeņa pārvaldītāja _SEB Wealth Managemen_t izpilddirektors Normunds Igolnieks.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.