Jūs esat paziņojusi, ka pieļaujat iespēju kandidēt 10. Saeimas vēlēšanās. Esat gatava stāties kādā no Vienotību veidojošām partijām vai būsiet bezpartejiska kandidāte?
Es vēl neesmu pieņēmusi lēmumu, ka noteikti kandidēšu. Arī Vienotība vēl nav pieņēmusi lēmumu, ka vēlēšanu sarakstā būs pilsoniskās sabiedrības grupa. Tas man ir bijis ļoti nopietns lēmums, tas nav nekāds joks, vēlme izcelties vai jaunu iespēju meklēšana. Pusgadu pirms vēlēšanām iestāties partijā būtu ļoti vieglprātīgi no manas puses. Es varu līdzdarboties šajā procesā tikai tad, ja tiks atvērtas durvis pilsoniskajai sabiedrībai.
Tās vēl nav atvērtas?
Acīmredzot partijām ir pieredze, ka ir grūti kontrolēt jau pašu partiju biedrus, un tas, ka nāk cilvēki, kas nav bijuši šo organizāciju biedri jau ilgāku laiku, rada jautājumus. Cik man zināms, Pilsoniskajā savienībā notiek ļoti nopietns apspriešanas process, kur reģionālajām nodaļām tiek prasīts: vai viņi atbalsta to, ka Vienotībai pievienotos Sarmīte Ēlerte ar savu domubiedru grupu?
Jūsu konkurentiem no biedrības Par labu Latviju arī ir vēlme piedalīties pārvaldē.
Tā jau ir politiskās cīņas būtība. Tur ir mūsu potenciālie konkurenti un arī citi cilvēki. Ja mēs atsakāmies piedalīties, mūsu konkurentu iespējas kļūst milzīgas. Bet mēs arī esam nobažījušies, ka mūsu principi var tikt nodoti, ka būs jāmeklē milzīgi kompromisi, ka politiskā dienaskārtība pārņems mūsu ideālus.
Kas jūs kavē apsēsties un aprunāties, lai saprastu, vai jums nav kaut kas kopīgs vismaz ar kādu daļu no šiem cilvēkiem?
Daudzi no šiem cilvēkiem ir tādi, kas ir bijuši ļoti tuvu koruptīvajai sistēmai. Ekonomiskā krīze tam zināmā mērā ir pielikusi punktu. Tur ir cilvēki, kas ir guvuši labumu no tā, ka mums ir bijusi sašaurināta konkurence.
Pilnu žurnālistes Madaras Fridrihsones interviju ar L.Čigāni lasiet otrdienas laikraksta Diena numurā vai sadaļā Šodien laikrakstā.