Cik vēlēšanu apgabaliem jābūt Latvijā?

Ar šiem grozījumiem ir aktivizējusies arī diskusija par Saeimas vēlēšanu sistēmu kopumā. Pēdējā laikā vairāki valdošās koalīcijas politiķi ir rosinājuši vispār izbeigt dalījumu apgabalos, nosakot, ka visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals. Šāds risinājums sākotnēji var šķist pieņemams, jo vēlētājiem tiek dota maksimāli liela izvēles iespēja. Tomēr šāda izvēles iespēja ir tikai šķietama. Jau pastāvot pašreizējam iedalījumam, vēlētāji pietiekami labi neorientējas partiju piedāvājumā. 60% no vēlētājiem nezina, kas tos pārstāv Saeimā. Simt deputātu sarakstā vēlētājs vēl mazāk spēs orientēties un kopumā būs mazāk informēts par kandidātu piedāvājumu. Šādā situācijā lielākā daļa no sarakstos iekļautajiem būs tikai šķietami kandidāti bez jebkādām izredzēm tikt ievēlētiem. Neapšaubāmi šādā situācijā pieaugs nozīme partiju pirmajiem numuriem — pašreizējām "lokomotīvēm", no kurām būs atkarīgs iegūto vietu skaits, bet pārējo kandidātu kvalitātes paliks mazsvarīgas tāpat kā līdz šim. Par labu Rīgai Neapšaubāmi viena apgabala ieviešana vēlēšanās svaru kausus būtiski nosvērtu par labu Rīgai, reģionus atstājot zaudētājos. 9.Saeimas vēlēšanās Rīgas apgabalā nobalsoja vairāk nekā 30% no visiem vēlēšanu dalībniekiem Latvijā, Vidzemes apgabalā — aptuveni 27% (gandrīz 40% apgabala iedzīvotāju dzīvo Rīgas rajonā un Jūrmalas pilsētā), Latgalē, Zemgalē un Kurzemē katrā mazāk par 15%. Šādas sistēmas ieviešana būtu absolūti netaisnīga attiecībā pret reģioniem, vēl vairāk mazinātu iespēju tajos veidoties spēcīgiem līderiem un vēl vairāk veicinātu jau tā izteikto Latvijas centralizāciju Rīgā un tās apkaimē. Politiķi, kuri rosina Latviju veidot kā vienu vēlēšanu apgabalu, šķiet, vēlas izgudrot jaunu divriteni — turklāt tādu, kas ripo pavisam greizi un draud ievest valsti kārtējā grāvī. Iepazīstoties ar citu valstu pieredzi, kur, līdzīgi kā Latvijā, ir proporcionālā vēlēšanu sistēma, ir acīmredzams, ka dalījums apgabalos pastāv gandrīz visur, turklāt daudz ievērojamāk nekā Latvijā. Kaimiņos Igaunijā ir 12 vēlēšanu apgabali, no kuriem tiek ievēlēti 6—13 deputāti. Šķiet, ka Igaunijas vēlētājus šī kārtība apmierina un ļauj ievēlēt savām interesēm atbilstošu parlamentu — Igaunijā šobrīd parlaments un valdība atšķirībā no Latvijas bauda sabiedrības uzticību. Viena apgabala aizstāvji kā argumentu min to, ka Latvija ir pārāk maza, lai tiktu dalīta apgabalos. Pundurvalsts Sanmarīno iedzīvotājiem, kuru valsts teritorija ir aptuveni tikpat liela kā Liepāja un kurā dzīvo aptuveni 30 000 iedzīvotāju, gan nešķiet, ka viņu valsts ir par mazu, lai tiktu dalīta apgabalos. Viņu 60 parlamenta deputāti tiek ievēlēti deviņos vēlēšanu apgabalos. Iespējams, ir laiks padomāt par to, ka mūsu Rīgas domes deputāti arī varētu tikt vēlēti atsevišķos apgabalos!Nav nejaušība Valsts dalīšana vēlēšanu apgabalos nav nekāda nejaušība vai likumdevēja untums, bet gan parlamentārā demokrātijā pārbaudīta nepieciešamība. Ne velti mūsu Satversmes tēvi šāda dalījuma nepieciešamību nostiprināja mūsu valsts pamatlikumā, atstājot vien brīvākas iespējas Saeimai noteikt šo apgabalu daudzumu un robežas. Vēlēšanu apgabali nodrošina, ka deputāti tiek ievēlēti no visas valsts teritorijas vienlīdz proporcionāli atbilstoši katra reģiona iedzīvotāju skaitam. Jo vairāk ir šo apgabalu, jo vairāk iespēju ietekmēt Saeimas sastāvu ir arī iedzīvotājiem, kas nedzīvo tikai Rīgā vai lielajās pilsētās. Jo mazāki ir apgabali un mazāks no tiem ievēlamo deputātu skaits, jo tuvāk vēlētājiem ir spiests būt attiecīgā apgabala kandidāts, lai pārliecinātu, ka tieši viņš ir pelnījis nokļūt Saeimā. Jo vairāk vēlēšanu apgabalu, jo mazāk efektīvas ir masveidīgās pirmsvēlēšanu smadzeņu skalošanas kampaņas ar sabiedrībā pazīstamām sejām. Daudziem apgabaliem "lokomotīves" piemeklēt grūtāk — tām jārodas uz vietas — reģionos. Dalījums vairākos apgabalos būtu kārtējais solis šobrīd veiksmīgi sāktajā ceļā uz vēlētāju priekšā atbildīgākiem un tuvākiem deputātiem, ceļš uz augstāku demokrātijas pakāpi Latvijā. Bez jau sāktās vēlēšanu reformas ir jāsakārto arī partiju finansēšanas jautājumi tā, lai mazinātu to atkarību no lielajiem sponsoriem, kā arī priekšvēlēšanu kampaņu regulējums, mainot tās no zombēšanas kampaņām pret skaidrojošām un informējošām.