B.Cilevičs, atsaucoties uz S.Ēlertes teikto, ka konvencijā paredzētās tiesības „pēc būtības nozīmētu krievu valodas kā otras valsts valodas nostiprināšanu”, uzskata, ka “tādējādi ministre skaidri parādījusi, ka pilnīgi neorientējas mūsdienu cilvēktiesību aizsardzības sistēmā”.
Cilevičaprāt, konvencijas normām nav nekādas saistības ar oficiālās vai valsts valodas statusu. “Ir desmitiem Eiropas valstu, kur pastāv viena valsts valoda, bet tieši Vispārējās konvencijas normu godprātīga ievērošana ļāvusi nodrošināt pilsonisko mieru un stabilitāti, atrast optimālu kompromisu vairākuma un valodas minoritāšu interesēs,” skaidroja SC deputāts.
Mazākumtautību tiesību apakškomitejas priekšsēdētājs arī norādīja, ka šādi “rupji izkropļojot nozīmīgā Eiropas dokumenta pamatidejas, Ēlerte būtībā dezinformē gan ierēdņus, gan arī Latvijas iedzīvotājus”.
Lai rastu efektīvas stratēģijas Latvijas sabiedrības integrācijai, B.Cilevičs rosināja ar Eiropas Padomes politisko vadību un ekspertiem organizēt publiskas diskusijas un mācību seminārus, lai izskaidrotu mazākumtautību aizsardzības principus, mērķus un metodes, kā arī Latvijas saistības, ratificējot starptautiskas vienošanās par cilvēka tiesībām.