Cilevičs ir sarūgtināts par ECT spriedumu Kononova lietā

«Šajā gadījumā tiesa vairāk rīkojās kā likumdevējs, nevis institūcija, kas nodarbojas ar tiesību normu interpretāciju. Baidos, ka šajā gadījumā ECT tiesneši būs atvēruši Pandoras lādi un sekas grūti paredzēt,» intervijā Latvijas Avīzei saka B.Cilevičs. Viņaprāt, ECT Lielā palāta parasti balstās uz daudz plašākiem apsvērumiem un interpretācijām, kas iziet ārpus pašas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas normām.

Avīzes tincināts par Latvijas okupācijas jautājumu, deputāts atzīst, ka «jautājums par okupāciju jau kļuvis par ideoloģisku kodu, klišeju, kas nosaka piederību noteiktu politisko uzskatu paudēju grupai. Man tādas birkas ne īpaši patīk».

Viņa attieksme pret Latvijas okupācijas jautājumu pilnībā sakrītot ar partijas nostāju – «protams, 1940.gadā Latvijas neatkarība tika vardarbīgi likvidēta divu lielvaru vienošanās rezultātā. Kā to nosaukt – nav tik būtiski».

B.Cilevičs arī slavē jurista Dītriha Lēbera pieeju: «Viņš teica, ka Latvijas okupācija turpinājusies dažas nedēļas – līdz brīdim, kad Latvija, kā tolaik tika paziņots, tika uzņemta Padomju Savienībā. Šis lēmums nozīmē aneksiju, kas ir juridiski cits stāvoklis.»

B.Cilevičs arī neattaisno PSRS vēlmi inkorporēt vai anektēt Latviju. «Bet diez vai mēs varam korekti vērtēt tā laika notikumus pēc mūsdienu standartiem. Juridiski Latvija bija anektēta teritorija, kas atšķiras no okupācijas. Tādēļ nav īsti korekti runāt par 50 okupācijas gadiem. Anektētas teritorijas iedzīvotājiem tomēr ir cits, atšķirīgs statuss,» intervijā saka Saeimas deputāts.

Tāpēc viņš norāda, ka tagad strīdam vajadzētu būt nevis par to, kā to nosaukt, bet gan – kādas juridiskas sekas no šīs situācijas izriet.