Komisijas sēdē tika izteiktas bažas, ka īsi pirms amnestijas likuma pieņemšanas varētu palielināties kriminālnoziegumu skaits, bet amnestija radītu iespēju izvairīties no soda. Patlaban 80 procenti no visiem Latvijas cietumos ieslodzītajiem sodu izcieš par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, tāpēc uz šiem cilvēkiem amnestiju nevajadzētu attiecināt, bet lietderīgi būtu apsvērt tieši nepilngadīgo ieslodzīto amnestiju, uzskata komisija. Piemēram, Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādē par mazāk smagu noziegumu izdarīšanu atrodas 11 nepilngadīgi jaunieši, bet Iļģuciema cietumā sodu par smagiem noziegumiem izcieš divas pusaudzes, liecina Tieslietu ministrijas informācija.
Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija par personām, kuras apžēlojis Valsts prezidents, liecina, ka desmit no 27 apžēlotajiem atkārtoti izdara smagus noziegumus.
Latvijā patlaban spēkā ir 1997.gada Amnestijas likums, kurā amnestija attiecināta ne tikai uz notiesātajām personām, bet arī uz tiem, kuru lietas atrodas izmeklēšanā.
Jau vēstījām, ka politiķi pievērsuši amnestijai uzmanību pēc nesenajiem noziegumiem, kas notikuši pret bērniem. Jaunais laiks rosinājis izslēgt iespēju atbrīvot pirms termiņa cilvēkus, kas sodīti par smagiem noziegumiem pret bērniem, savukārt tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) izteicies, ka izvērtē iespēju neparedzēt amnestiju un apžēlošanu ar mūža ieslodzījumu notiesātajiem.