Cīņa ir nevis par novadu skaitu, bet par ietekmi starp TP un ZZS

Tautas partijas piedāvāto administratīvi teritoriālo iedalījumu kā labāko no divām iespējām, ar otru domājot ZZS priekšlikumu par papildu 17 novadu izveidi, atbalstīs arī opozīcijā esošais Saskaņas centrs un, iespējams, arī daļa Jaunā laika. Premjers izprot ZZS Ja ar opozīcijas atbalstu pašvaldību reformas pabeigšanai svarīgo likumu Saeima pieņems, tad aktualitāti nebūs zaudējis Tautas partijas (TP) līdera Mareka Segliņa jautājums, vai šī koalīcija, kurai priekšā vēl vairāki svarīgi balsojumi, ir rīcībspējīga. Vērojot ZZS un TP attiecības pēdējās nedēļās, ir iespaids, ka pašvaldību reforma ir kļuvusi par to ķīlnieci. TP ir svarīgi pierādīt, ka tā spēj pabeigt administratīvi teritoriālo reformu, savukārt ZZS līdz galam vēlas cīnīties par to pagastu interesēm, kas tiek iekļauti jaunajos novados pret to gribu. Iespējams, gan ZZS, gan TP ir svarīgi panākt arī savu iespaidu uz premjeru Ivaru Godmani (LPP/LC), kurš jautājumā par novadu reformu ar lielāku izpratni ir izturējies pret ZZS interesēm. Vēl šonedēļ, zīmējot dažādas līknes, premjers kā kompromisa variantu "bija izzīmējis papildu 17 novadus", kā atceras sarunas dalībnieki. Taču 109 plus 17 novadi, ir tieši tas, ko vēlas ZZS, kas prasa respektēt to pašvaldību intereses, kuras vērsušās Satversmes tiesā. "Mēs darām savu darbu — lai Tautas partija liek pistoli vai lielgabalu pie sāniem," vēl nesen intervijā Latvijas Avīzē sacīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Pagājušajā nedēļā viņa vadītā frakcija kopā ar Pilsonisko savienību, daļu Jaunā laika un PCTVL savāca divu trešdaļu deputātu parakstus, lai pēc likuma pieņemšanas aicinātu Valsts prezidentu apturēt tā publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viens no diviem dokumenta oriģināliem joprojām ir pie Pilsoniskās savienības frakcijas vadītājas Annas Seiles, bet tas ir parakstīts 11.decembrī un tāpēc šonedēļ vairs nav izmantojams. Pēc tam, kad ne tikai TP vadība, bet arī premjers norādīja, ka šāda rīcība ir traktējama kā koalīcijas līguma pārkāpums, ZZS frakcijas vadītājs A.Brigmanis apsolīja neaicināt likumu apturēt, jo nevēloties veicināt referenduma procedūras sākšanu. Tas savukārt radīja vilšanos sabiedrotajos, ar kuriem kopā tika vākti paraksti. Tagad A.Brigmanis atsaucas uz ZZS valdes lēmumu, kas liedzot balsot par reformas likumu. Zināms, ka šajā valdes sēdē bija izskanējis arī aicinājums iesaldēt novadu veidošanu, ko šajos krīzes apstākļos nevarot atļauties, ja valdība nespēj nodrošināt finansējumu tās īstenošanai. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) trešdien preses konferencē solīja, ka visos novados iekļautās pašvaldības nākamā gada laikā saņems likumā paredzētos 200 000 latus.Nebiedē Satversmes tiesa LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš, kuram premjers uzticējis nodrošināt likuma pieņemšanu ar koalīcijas balsīm, aicinājis ne tikai Latvijai un Ventspilij, bet arī Latvijas Zaļās partijas deputātus nenostāties pret šīs reformas pabeigšanu. TP līderi ir likuši zaļajiem zemniekiem saprast, ka šis ir jautājums arī par viņu atrašanos koalīcijā. Tas gan sekas varētu izraisīt tikai tad, ja opozīcija — vispirms jau Saskaņas centrs — nolemtu izmantot gadījumu un destabilizēt situāciju koalīcijā, ko sola nedarīt. Par to iepriekš bija nobažījies arī TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis, kura teikto interpretētā versijā varēja vērot pagājušās nedēļas Saeimas sēdē, kad E.Zalāns brīdināja tribīnē esošo premjeru, ka pēc nedēļas var pietrūkt balsu likuma pieņemšanai. To varēja dzirdēt sēdes translācijā. Tagad M.Kučinskis Dienai sacīja, ka TP ir grūti piekāpties tur, kur nav argumentu, jo ZZS kā vienīgo argumentu minot to, ka šīs pašvaldības ir vērsušās Satversmes tiesā, taču netiek pierādīts, kāpēc, piemēram, jāsaglabā patstāvība pagastam ar nepilniem 1000 iedzīvotājiem. E Zalāns (TP) trešdien norādīja, ka "Satversmes tiesa attiecas uz valdībā pieņemto karti, nevis uz jauno karti." Līdz ar jaunā likuma pieņemšanu valdībā pieņemtā 103 novadu karte zaudē spēku. E.Zalāns (TP) preses konferencē vairākas reizes uzsvēra, ka tas ir premjera un viņa partijas jautājums — nepieļaut likuma izgāšanu vai novadu kartes "sabojāšanu" ar neprognozējamiem balsojumiem. Viņš noraidīja pārmetumus par pakalpojumu samazināšanos novados iekļautajos pagastos, jo tajos būšot pieejami visi pakalpojumi, vienīgi novada politiskā vadība būšot centrā, bet uz to iedzīvotājiem vajadzēšot braukt tikai tad, ja vēlēšoties satikt savu deputātu. Ministrs norādīja, ka jau ir pieņemti 30 ar reformas īstenošanu saistīti likumi un tā ir neatgriezeniska. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu būšot iespējams gatavot tikai pēc tam, kad būšot zināms novadu skaits. E.?Zalāns solīja arī reģionālo pašvaldību izveidošanu Latvijā, pieļaujot, ka tās varētu būt vēlētas.