Cīņas arēnā — pilsētas un lauki, ne TP un ZZS
Jaunais laiks atgūstas
Bauska ir viena no pilsētām, kurās ir nedaudz mazāk iedzīvotāju nekā tām pievienotajos pagastos. Ja tie nodrošinās savu deputātu pārsvaru Bauskas novada domē, tagadējā pilsētas vadītāja var arī nekļūt par jaunā novada līderi. Bauskas domes priekšsēde Ārija Gaile nav nevienā partijā, bet ievēlēta no TB/LNNK un no tās startēs arī tagad, taču atšķirībā no citu pilsētu kolēģiem nav saņēmusi lielu politisko atbalstu. M.Kučinskis atzina, ka Bauska atstāj sakoptas pilsētas iespaidu. Viņaprāt, "mērus nogāž tur, kur ir ekonomiskās neveiksmes". Dažuprāt, par vienu no šādām neveiksmēm uzskatāma Rēzekne, kuru arī vada TP pārstāvis — Juris Guntis Vjakse. Taču lielajā Rēzeknes novadā, kurā būs 26 pašvaldības, Monvīda Švarca (TP) vadībā ir izveidots TP, JL un Pilsoniskās savienības kopīgs saraksts, kurā iesaistījušies daudzi vietējie līderi. Pirmo reizi pašvaldību vēlēšanas notiks jauno 109 novadu un deviņu lielo pilsētu robežās un vienā pašvaldībā ir apvienotas pilsētas ar lauku pagastiem. Pirmo reizi pašvaldībās būs arī jāpārvar 5% barjera. Novados, kur iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā 5000, var startēt tikai partijas vai to apvienības.
TP un ZZS ir vietējā varā ietekmīgākie politiskie spēki, kuri plāno pieteikt sevi vairāk nekā 80 pašvaldībās katrs. Citas redzamākās partijas startēs aptuveni 50, 60 pašvaldībās. Uz veiksmi vēlēšanās cer arī LSDSP, kura iepriekšējās vēlēšanās zaudēja savas pozīcijas — pēc 2001.gada vēlēšanām sociāldemokrāti bija līderi iegūto deputātu mandātu (ap 200) skaita ziņā. Pēc 2005.gada vēlēšanām šo titulu pārņēma Jaunais laiks, bet tā atrašanās opozīcijā bija par iemeslu tam, ka daļu JL vietējo līderu pārvilināja valdošās partijas, solot un arī dodot investīcijas viņu pašvaldībām. Zaudējumus radīja arī JL šķelšanās 2008.gada sākumā, kad daļa pašvaldību pārstāvju kopā ar Sandru Kalnieti aizgāja no JL un izveidoja Pilsonisko savienību. A.Kamparam pēc JL atgriešanās varā jau kā premjera partijai ir sajūta, "ka mums ir otrais vilnis," par to liecinot arī jaunu biedru interese par JL un karjeru pašvaldībās. Viņš cer — laiks, kad, "notika pašvaldību barošana ar valsts naudu" pēc politiskās piederības, beigsies.
Jelgavā draugi
No JL uz PS aizgāja arī Saldus mērs Didzis Konuševskis, kuru gan nevadīja iepriekšminētie motīvi. Pat Saldus rajonā plaši pārstāvētās TP vadība atzīst viņa iespējas saglabāt mēra amatu. Neviens necer izkonkurēt Liepājas domes priekšsēdi Uldi Sesku (Liepājas partija). M.Kučinskis pieļauj, ka amatu varētu saglabāt arī Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS), kurš pirms četriem gadiem "ar TP rokām tika iemests cietumā", kā toreiz rakstīja prese par
A.Rāviņa aizturēšanu, kas neatstāja iespaidu uz viņa rezultātu vēlēšanās. Tagad TP nodaļu pēc tās reorganizācijas vada viena no A.Rāviņa sabiedrotajām Irēna Škutāne. ZZS pārstāvji atzīst, ka, neraugoties uz lielo ietekmi Gulbenes novadā, varētu atbalstīt TP mēru Nikolaju Stepanovu. Abu partiju sadarbība paredzama arī Krāslavas novadā, kur plāno atgriezties Saeimas deputāts Gunārs Upenieks, kuram ir lielas izredzes vadīt Krāslavas novadu.
Vēlēšanās startēs vairāki Saeimas deputāti — Leons Līdums (TP) Aizkraukles novadā, Valērijs Buhvalovs (PCTVL) Jelgavā, Valdis Ģīlis (TP) Jūrmalā. Partijām ir interese par Jūrmalas domi, kurā trīs reizes ir mainījusies vadība. Konkurence paredzama arī Daugavpilī, kā arī Liepājā, lai gan pretendenti atzīst, ka tikpat kā neviena partija nepiedāvā jaunas sejas. Šī tendence ar nelieliem izņēmumiem ir pamanāma visā Latvijā — piemēram, mūziķis un uzņēmējs Andris Baltacis ir LPP/LC saraksta pirmais numurs Rēzeknes novadā, bet viņa amata brālis Artūrs Duboks — Daugavpilī, līdzšinējā TP "lokomotīve" Arvīds Kucins ir TP Daugavpils novada saraksta galvgalī. Daudzviet paredzami apvienoti saraksti. Vairākās pašvaldībās varas partijas startē kopā ar ārpusparlamenta partiju Visu Latvijai!, kuras pieteikums vēlēšanās ir pamanāmāks.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.