CIP ģenerālinspektors 2005.gada jūnijā ieteica CIP izveidot "atbildības komisijas", lai izskatītu iespēju veikt disciplināras darbības pret Tenetu un citām augstākajām amatpersonām par pielaistajām kļūdām, taču šo ierosinājumu noraidīja toreizējais CIP direktors Porters Gross.
Pārvaldes pašreizējais direktors Maikls Heidens, atslepenojot šo ļoti slepeno kopsavilkumu, teica, ka viņš neredzot iemesla atgriezties pie ģenerālinspektora ieteikumiem.
Ziņojumā konstatēts, ka Tenets netika izstrādājis visaptverošu stratēģiju cīņā pret "Al Qaeda" pirms 11.septembra uzbrukumiem un neizmantoja savas pilnvaras, lai gūtu atbalstu terorisma apkarošanas pasākumiem, kurus viņš bija pasludinājis par augstāko prioritāti.
Uz Tenetu "viņa stāvokļa dēļ gulstas pilna atbildība par to, ka šāds stratēģisks plāns nekad netika izstrādāts, neraugoties uz viņa konkrēto norādījumu darīt to", teikts ziņojumā. Tajā Tenets tiek vainots, ka viņš nav noregulējis strīdu, kas kavēja CIP un Nacionālās drošības aģentūras sadarbību cīņā pret "Al Qaeda", un teikts, ka atbildības komisijai jāizskata viņa darbība, lai noteiktu iespēju veikt disciplināras darbības.
Pats Tenets pēc kopsavilkuma publiskošanas nāca klajā ar paziņojumu, kurā viņš raksturo ziņojuma secinājumus kā "pilnīgi aplamus".
Atsevišķā ziņojumā arī Heidens norāda, ka "dokumentā minētie mūsu kolēģi un citi, kas to lasījuši, apšauba tā metodoloģiju un secinājumus". Kopsavilkumā izsvītroti dažu kritizēto personu vārdi un amati.
Ģenerālinspektors ieteica izveidot atbildības komisijas, kas izskatītu ne vien Teneta, bet arī CIP bijušā izpilddirektora AB "Bazija" Kongarda, bijušā operatīvās daļas direktora vietnieka Džima Pavita, bijušā terorisma apkarošanas centra vadītāja Kofera Bleka un vēl četru vārdā neminētu amatpersonu darbību.
CIP augstākās amatpersonas apsūdzētas par to, ka tās nav izmantojušas visu terorisma apkarošanai piešķirto finansējumu un tērējušas daļu līdzekļu citiem ar šo darbību nesaistītiem mērķiem.
Terorisma apkarošanas centra priekšnieks tiek kritizēts tāpēc, ka vienība, kas tika izveidota, lai izsekotu "Al Qaeda" līdera Osamas bin Ladena darbībai, bija pārslogota un tai pietrūka operatīvās pieredzes, zināšanu un sagatavotības.
Koordinācija starp tās dažādām vienībām bija slikta un tādēļ centrs agrāk nesaprata, cik svarīga loma ir Halidam Šeiham Mohamedam, kurš organizēja 11.septembra uzbrukumus, teikts ziņojumā.
Ziņojumā arī kritizēta apmaiņa ar izlūkošanas informāciju starp aģentūru un federālajām tiesībsargājošajām iestādēm, kuras neveiksmes visspilgtāk izpaudās divu 11.septembra lidmašīnu nolaupītāju - Navaza al Hazmi un Halida al Midhara - lietās.
CIP bija uzzinājusi, ka viņi 2000.gada janvārī piedalījušies aizdomās turēto teroristu apspriedē Kualalumpurā, Malaizijā, un viens no viņiem saņēmis vīzu iebraukšanai ASV.
CIP terorisma apkarošanas centrs arī uzzināja, ka pārējie 2000.gada marta vidū no Bangkokas ar lidmašīnu ieradušies Losandželosā.
Taču šo informāciju nesaņēma FIB un tā netika nodota Valsts departamentam iekļaušanai terora aktu aizdomu sarakstā līdz 2001.gada augustam, kaut arī vienu vai visus sešus CIP ziņojumus par teroristu pārvietošanos bija lasījuši 50-60 cilvēku.
"Tas, ka tik daudz cilvēku neko nedarīja šajā lietā, liecina par sistēmisku kļūmi, ko radījusi darba pārslodze, neskaidrības par atbildību un programmas nepareiza vadība," teikts ziņojumā.
Ģenerālinspektora ziņojumā arī atklāti lieli robi aģentūras sagatavotajos analītiskajos pārskatos par bin Ladenu un "Al Qaeda".
Aģentūra netika veikusi visaptverošu "Al Qaeda" darbības stratēģisko analīzi un nesagatavoja visaptverošu ziņojumu par bin Ladenu līdz 1993.gadam, neizskatīja teroristu iespējas izmantot lidmašīnas par ieročiem un vispusīgi neizanalizēja 2001.gada pavasarī un vasarā saņemtos draudus, norādīts ziņojumā.