Proti, pildot kvalitātes kritērijus, ģimenes ārstiem naudas būšot vairāk, nevis mazāk, par ko ārsti raizējas. Tiesa, vēl piektdien LĢĀA prezidents Pauls Princis Dienai teica - pagaidām uzturam prasību, ka ministrei jādemisionē. Iepriekš notikušās tikšanās nenesa vienošanos.
No ministres teiktā gan izriet, ka, pat ja ar ģimenes ārstiem nevienosies, apjomīgie valdības grozījumi, kuros ir arī šīs izmaiņas, drīzumā būs jāsūta uz valdību. Jau izskanējis, ka konflikts saistīts ar obligātajiem kvalitātes kritērijiem, kas nākamajā gadā iecerēti ģimenes ārstiem.
LĢĀA iebilda, ka nedrīkst palielināt ģimenes ārstu pienākumus un uzdevumus bez papildu finansējuma, un asi kritizēja to, ka plānots atcelt spēkā esošo normu, ka ģimenes ārstu kapitācijas (bāzes) nauda saistīta ar ārstniecības budžetu, tā garantējot, ka šī nauda palielinās, augot budžetam.
Spēkā esošā redakcija nosaka - kopējais kapitācijas naudas apmērs ir ne mazāk kā 6,55% no apakšprogrammai Ārstniecība paredzētajiem budžeta līdzekļiem. Ģimenes ārsti iebilst arī pret iecerētajām prasībām par obligātu otrās māsas iesaistīšanu ģimenes ārsta prakses, kurā ir vairāk par 1800 pacientiem, darbā, pret sasniedzamo robežvērtību paaugstināšanu, piemēram, attiecībā uz hronisko slimību uzraudzību.
Lai pacientiem labāk
Pēc I. Circenes teiktā Dienai, Veselības ministrija (VM) negrasās atkāpties no obligātuma principa šiem kritērijiem, citādi - ja neviens tos nepildīs, tiem nav jēgas. Taču plānots noteikt trīs mēnešus ilgu pārejas periodu. Izmaiņas esot nepieciešamas, lai ģimenes ārsts būtu pieejamāks, pacientiem būtu labāka aprūpe, notiktu profilakses darbs. Ministre arī norāda - pildot noteiktos pienākumus, piemēram, par otrās māsas iesaistīšanu praksē, kas nodarbojas, piemēram, ar profilakses jautājumiem, savlaicīgu onkoloģisko slimību atklāšanu pirmajā vai otrajā stadijā, ģimenes ārstiem piemaksās. Līdz ar to naudas būs vairāk, nevis mazāk. «Sēdīsimies atkal pie galda. Mēs piedāvāsim - ja pilda šos kritērijus, būs 6,74%, kas ir pat vairāk nekā 6,55%, kā viņi prasīja, no ārstniecības budžeta. Prasības būs pārpildītas,» saka ministre. Arī VM vēsta: arī turpmāk procentuāla kapitācijas naudas sasaiste ar ārstniecības budžetu saglabāsies, garantējot finansējumu ne mazāku kā iepriekšējā gadā.
«Mēs tikai vēlamies kaut nedaudz tuvoties Eiropai. Latvijā ir laikus nediagnosticēts cukura diabēts, augsta mirstība no sirds un asinsvadu slimībām, laikus nediagnosticēti vēži,» norāda ministre. Viņa atgādina - kvalitātes kritērijus sešus mēnešus kopīgi izstrādāja VM pārstāvji ar LĢĀA pārstāvjiem. Neesot tikai vienojušies par obligātuma principu. Turklāt daudzas pacientu organizācijas VM atbalsta.
Šaubās, ka var ietekmēt
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska saka - mēs, ģimenes ārsti, neesam pret kvalitāti un pret šiem kritērijiem, taču ir jābūt kādām izpildāmām robežām. Jaunā ģimenes ārstu darba kvalitātes vērtēšanas metodika paredz: piemēram, iepriekš veselības pārbaužu minimālā aptvere bija 65%, plānoti - 75%, vairāk jānododas arī cukura diabētu pacientu uzraudzībai. Akūtie pacienti būs jāpieņem tajā pašā dienā, kad pacients vērsies ārsta praksē, - neatkarīgi no pieņemšanas laika.
Tiks vērtēts arī ātrās palīdzības dienesta izsaukumu skaits pie ģimenes ārsta pacientiem. «Jautājums - vai tiešām ģimenes ārsts var ietekmēt neatliekamās palīdzības izsaukumu,» retoriski izsaucas LĢĀA prezidents P. Princis. Viņš norāda - ES valstīs kvalitātes kritēriji parasti ir brīvprātīga, nevis obligāta sistēma. «Protams, ir bāzes darbs, ko ārsts veic. Taču, ja viņš grib virzīties uz augšu, attīstīties, tad piedalās kvalitātes bonusu sistēmā - viņam piešķir tādas kā prēmijas,» par ārvalstīm stāsta P. Princis.
Vēl viena iecerētā prasība - praksēs, kurās reģistrēti vairāk nekā 1800 pacientu, veselības aprūpi obligāti nodrošinās otra māsa, kura varēs nodarboties tieši ar profilaksi. VM sola - valsts maksās viņai algu.
Ģimenes ārstes Ingunas Riževas praksē Rīgā ir vairāk nekā 2000 pacientu, taču māsa praksē gan tikai viena. «Otrai māsai ir nepieciešamas telpas, kur viņu nosēdināt, tā taču ir nauda,» saka I. Riževa. Viņa ir izbrīnījusies par šiem kvalitātes kritērijiem. Arī par to, ka nākamajā dienā pēc tam, kad pacients izsaucis ātro palīdzību un nav aizvests uz slimnīcu, valsts finansēs ģimenes ārstam mājas vizīti pie pacienta nākamajā dienā. Tas nozīmē, ka ārstam būs jādodas vizītē.
«Bet pēc būtības jau cilvēks sauc ārstu, ārsts nav ne aukle, ne aizbildnis, ne māte. Cilvēkam pašam ir jāgrib ārstēties,» saka I. Riževa un piebilst - nav arī skaidrs, cik valsts par šo vizīti maksās. Viņa zinot, kuri viņas pacienti bieži sauc ātro palīdzību: «Paciente vakarā ir viena, viņai ir bail. Viņa zvana ātrajai palīdzībai, jo vajag dzīvu cilvēku klāt.» I. Circene norāda - ātrā palīdzība var situāciju stabilizēt, bet nevar sagatavot ārstēšanās plānu - uzrakstīt nosūtījumus, izrakstīt receptes. Tas pēc tam jādara ģimenes ārstam.
(visu rakstu lasiet 17.decembra laikrakstā Diena)