CVK apkopojusi un pārbaudījusi vēlēšanu rezultātus visos iecirkņos

Labdien, cienījamais vēlētāj! Vēlos Tev pateikties par izrādīto uzticību, balsojot par ZZS īpaši tiem 1497, kuri atbalstīja manu kandidatūru, kura nebūt nav viennozīmīgi pozitīvi vērtēta un nevienu vien reizi pakļauta nomelnošanas kampaņām. Dzīvē jau kopš agras bērnības ir nācies visu sasniegt ar savām rokām. Augu bez tēva, kas no vienas puses radīja zināmu psiholoģisku traumu, apzinoties, ka esi savādāks, salīdzinot ar tiem, kuriem ir abi vecāki, bet no otras puses iemācīja paļauties tikai uz sevi un saviem spēkiem. Vēlētos arī pateikt paldies savai mātei Edītei Kalnozolai, kura aizveda mani uz Rīgas šaha skolu, kur 11 gadu garumā apguvu šaha spēli, iegūstot loģisko domāšanu, spēju ieraudzīt darbību stratēģiju un taktiku, paredzot vairākus gājienus uz priekšu,jo šīs iemaņas dzīvē lieti noderēja. Pateicos saviem austrumu cīņu skolotājiem, kuri mācīja attīstīt gribasspēku, bez kura nav iespējams panākt mērķi. Skolas gados ieguvu Rīgas ielu dzīves skolu, dažkārt balansējot uz likuma robežas, reiz pat biju nepilngadīgo lietu uzskaitē. Beidzot vidusskolu, tieši šahā un austrumcīņās gūtās atziņas, man palīdzēja mobilizēties un iestāties augstskolā, ilgi domājot par ko kļūt. Sākumā vēlējos mācīties par juristu, bet tā kā eksaktajās zinātnēs biju krietni spēcīgāks nekā humanitārajās, tomēr nolēmu kļūt par celtniecības inženieri, jo celtnieka darbs tiek iemūžināts gadsimtos un viduslaikos teica, ka ir 3 svētas profesijas: skolotājs, ārsts un celtnieks. Mātei vēlētos pateikties arī par to, ka viņa mudināja mani uzsākt darba gaitas jau 14 gadu vecumā, iekārtojot darbā Rīgas paraugtipogrāfijā. Iestājoties augstskolā bija tikai likumsakarīgi un pierasti paralēli mācībām strādāt, tādā veidā ieguvu pieredzi strādājot Iekšlietu ministrijā ugunsdzēsējos. Pēdējos kursos piestrādāju par pasniedzēju arodskolā. Jau gadu pēc augstskolas beigšanas bija iespēja strādāt atbildīgā amatā par Rankas arodskolas direktora vietnieku mācību-ražošanas jautājumos, tā bija lieliska pieredze jaunam speciālistam, apgūstot cilvēku motivēšanas un darba organizācijas prasmes. Rankas arodskolā izgāju pirmo demokrātijas skolu.Gorbačeva laikā direktorus vēlēja balsojot un par manu kandidatūru nobalsoja tikai 3 darbinieki. Toreiz to ļoti pārdzīvoju, taču šodien pateicos Dievam, ka tā ievirzījās mana dzīve. Savu uzņēmējdarbību sāku ar Rankas arodvidusskolas koridoru krāsošanu. Vēlāk izveidoju “Kalnozols un partneri” uzņēmumu grupu, kura sastāvēja no daudziem ar celtniecību saistītiem uzņēmumiem vairākās valstīs: celtniecības, tenhnikas īres, projektēšanas, grāmatvedības, tirdzniecības un tūrisma uzņēmumiem. Vēlos pateikties savai pirmajai sievai Ingūnai Kalnozolai, kura bija ar mani kopā uzņēmumu tapšanas laikā. Kā arī liels paldies manai sievai Larisai Pomeščikovai, kura visos manos dzīves grūtajos brīžos ir kopā ar mani. Paldies Dievam par maniem pieciem bērniem, jo doma par tiem ir visspēcīgākais stimuls jebkurai darbībai! 1995. gadā iesaistījos politikā, iestājoties TB/ LNNK Jūrmalas nodaļā, 2000. gadā, pateicoties Andra Ārgaļa iniciatīvai, kandidēju Rīgas domes vēļēšanās. No 60. vietas sarakstā mani ievēlēja kā 5. Rīgas domē nostrādāju par priekšsēdētāju Vides komitejā, veiksmīgi aizstāvot Rīgas dabas pamatnes pret apbūvi, lai gan šī aizstāvēšana vēlāk atsaucās uz manu uzņēmējdarbību un saasināja konkurences cīņu pret “Kalnozols un partneri” un mani personīgi. 2002. gada novembrī TB/LNNK kongresā mani izvirzīja partijas vadītāja amatam un balsojumā ieguvu ap 30% biedru atbalstu, taču 2003. gada pavasarī tiku izslēgts no partijas, jo” radīju draudus” ar manis iespējamo ievēlēšanu valdes priekšsēdētāja amatā nākamjā partijas kongresā. Rīgas domē kļuvu par ZZS frakcijas biedru. 2004. gadā kopā ar domubiedriem nodibinājām politisko partiju LATVIJAS KALVE, no kuras es 2005. gadā neveiksmīgi startēju Jūrmalas domes vēlēšanās, pēc kurām atgriezos uzņēmējdarbībā. Manas prombūtnes laikā situācija celtniecības jomā bija krietni pasliktinājusies. Šodien atklāti secinu, ka pieļāvu būtisku kļūdu uzreiz neierosinot uzņēmuma maksātnestspēju un neiesūdzot uzņēmumu vadību par tā novešanu līdz bankrotam, bet centos glābt manu uzvārdu nesošo uzņēmumu, ieguldot miljoniem latu naudas līdzekļu, kas galu galā noveda pie daudzu miljonu un reputācijas zaudēšanas. Cerēju, ka iegūstot kā partneri vienu no Lietuvas stiprākajiem uzņēmumiem “MG Baltic”, spēšu sakārtot uzņēmumu un spodrināt tā vārdu, bet darījums sakrita ar ekonomiskās krīzes sākšanos, kas galu galā, kā daudzus citus celtniecības uzņēmumus, noveda pie maksātnespējas. Ar nožēlu jāatzīst, ka Lietuvas partneri nerīkojās īpaši korekti, iesūdzot mani tiesā par vairāk kā 5 milj Ls piedziņu, vēloties segt ekonomiskās krīzes radītos zaudējumus. Šā gada sākumā, pateicoties vienam no godīgākajiem un cienījamākajiem advokātu birojiem “Eversheds Bitāns”, tiesu pret lietuviešu kompāniju vinnēju, lai gan vēl atlicis attiesāt tiesvedības izdevumus un morālo kaitējumu. Kopš 2008. gada esmu Latvijas Zaļās partijas biedrs. 2010. gada sākumā tiku ievēlēts partijas valdē ar vairāk kā 50% biedru atbalstu. Vēlreiz vēlējos pateikties visiem, kuri atbalstīja ZZS un manu – Valda Kalnozola kandidatūru. Ar cieņu, Kalnozolu Valdis

Kāds no vēstules teksta izdzēsa vārdus un linku:

Laikam izdzēsa linku:

Man tikai vēl šāda ķecerīga doma: Kopējo aplokšņu skaita izmaiņas no 979k uz 965k dod PLL zem 5% barjeras

Izsludināta naudas prēmija tam, kurš pateiks, cik vēlētāju balsojuši 10. Saeimas vēlēšanās Latvijas Sociālo reformu biedrība (LSRB), kas iestājas par Latvijas kā sociāli atbildīgas un tiesiskas valsts veidošanu, ir izsludinājusi 100 Ls lielu naudas prēmiju tam cilvēkam, kurš varēs sniegt skaidru atbildi – cik vēlētāju piedalījās 10. Saeimas vēlēšanās. Notikušajās 10. Saeimas vēlēšanās urnās atrasto aplokšņu skaits ievērojami pārsniedz balsošanā piedalījušos skaitu - tā secināms no 5. oktobrī CVK mājas lapā publiskotajiem datiem. Biedrība ar oficiālu 11. oktobra vēstuli ir vērsusies Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) un Vēlēšanu novērotāju misijā, aicinot izskaidrot pretrunas CVK publiskotajos skaitļos. CVK ziņo, ka vēlēšanu urnās ir atrasts 965 509 derīgu aplokšņu, taču tajā paša laikā uzrādīto balsotāju skaits ir mazāks - 934 336 Latvijā un 12 925 ārzemēs, kopā 947 261 cilvēks. Starpība – par 18 248 derīgām aploksnēm vairāk nekā bija balsotāju visos iecirkņos kopā. Pēc CVK pārstāvju izteikumiem medijos, balsotāju sarakstos iecirkņu slēgšanas brīdī neesot bijuši iekļauti cietumnieki un slimnieki, pie kuriem iecirkņu komisijas devās ar izbraukuma urnām. Tas neatbilst likumam. Cik ir šādu - pēc iecirkņu slēgšanas pievienotu balsotāju, - CVK nepublisko. Iespējams, no 18 līdz 32 tūkstošiem cilvēku. Pēc LSRB rīcībā esošās informācijas, Latvijas cietumos ir ap 7 tūkstošiem ieslodzīto, no kuriem liela daļa nav Latvijas pilsoņi un vēlēšanās piedalīties nevar. Cietumos ir stingrs režīms, vārtus apmeklētājiem slēdz plkst. 17.00, vēlāk jebkāda kustība cietuma teritorijā ir aizliegta. Vai nezināms, liels skaits cietumnieku tiešām ir izšķīris Latvijas nākotni, ietekmējot 10. Saeimas vēlēšanu rezultātos vietu sadalījumu starp partijām? Cik viņu ir bijis un kuros cietumos? Šie ir jautājumi, uz kuriem LSRB atbildes vēl joprojām nav guvusi. Tādēļ LSRB valde ir izsludinājusi 100 latu prēmiju tam, kurš spēs CVK mājas lapā atrast vēlēšanu pamata skaitli - cik pilsoņu tika iekļauti balsotāju sarakstos, saņemot spiedogu pasē un aploksni līdz iecirkņu slēgšanas brīdim pirms balsu skaitīšanas sākuma. Savus variantus lūdzam sūtīt uz e-pastu [email protected].

Nu mums ir arī VĒLĒŠANU KOMISIJA KĀ ĶĒĶIS ! ! ! Uzskatu, ka šefpavāram Cimdaram nevar uzticēties ! Viņu jāsūta pensijā.

CVK ziņo, ka vēlēšanu urnās ir atrasts 965 509 derīgu aplokšņu, taču tajā paša laikā uzrādīto balsotāju skaits ir mazāks - 934 336 Latvijā un 12 925 ārzemēs, kopā 947 261 cilvēks. Starpība – par 18 248 derīgām aploksnēm vairāk nekā bija balsotāju visos iecirkņos kopā. Vai vēlēšanu rezultātus var uzskatīt par ticamiem? Urnās (vēlēšanu kastēs) atrasto derīgo aplokšņu skaits ievērojami pārsniedz balsotāju skaitu, turklāt urnās atrasto aplokšņu skaits balsu skaitīšanas laikā nemitīgi mainās (kas nedrīkst būt) Pavisam urnās, kā redzams, ir bijis par 32 104 derīgu aplokšņu (13 856 + 18 248 = 32 104) vairāk nekā piedalījās balsošanā LR pilsoņu.

CVK vēl derētu pārbaudīt un izlabot Varšavas iecirkņa rezultātus.

Tā arī paliek neizskaidrots jautājums par lielo atšķirību starp vēlētāju aktivitāti un derīgo aplokšņu skaitu - kāpēc vēlētāju aktivitāte (, kuru reģistrē uzreiz pēc iecirkņu slēgšsnas, ir par vairāk kā 30 000 mazāka nekā derīgo aplokšņu skaitu (? Ar ārzemju balsīm to nevar izskaidrot (kopā ap 12 000) Tāpat jautājums kā pa pāris dienām derīgo aplokšņu skaits, līdz ar to arī 5% barjera, varēja samazināties par 14 000?