Lai gan pirmsvēlēšanu periodā daudzi 10. Saeimas deputātu kandidāti, akcentējot radošo jomu problēmu izpratni, cītīgi apmeklēja dažādus kultūras pasākumus, grūstīšanās par šīs jomas ministra amatu patlaban uz jaunās valdības veidošanas sliekšņa nenotiek un, šķiet, nav arī sagaidāma. Gan tāpēc, ka ekonomisko spaidu laikos pati sabiedrība vēlas atrisināt piezemētākas un gluži sadzīviskas vajadzības, gan arī skopā kultūras finansējuma apstākļos šajā ministra amatā nevienam nav reāli uzkrāt plusus savā politiskajā reitingā, kas nodrošina nākotnes karjeru. Par jaunā kultūras ministra kandidatūru izsakās diplomātiski izvairīgā aptuvenībā, kas apstiprina skaļi neizteikto: šo amatu neapvij ietekme, kuras dēļ vērts pacīnīties. No tā arī secinājums, ka pašreizējā kultūras ministra I. Dāldera palikšanu savā krēslā varētu nodrošināt nevis izcils veikums un pat ne Tautas partijas kažoka nomaiņa uz "Jaunā laika" kamzoli, bet reālas konkurences trūkums, vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".
Citos apstākļos I. Dālderis noteikti dabūtu taisnoties par kultūras ekspertu saīsināšanu novados un par šo cilvēku atlaišanas procedūru, kā arī par bērnu mūzikas un mākslas skolu darbības principu un finansēšanas izmaiņām. Tāpat nāktos skaidrot, kāpēc Kultūras ministrija ir tik pasīva, (ne)īstenojot tai piešķirtās tiesības Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) uzraudzībā un lēmumu pieņemšanas līdzdalībā. Lai gan pašreizējā situācija I. Dālderim ļauj izbēgt no pelnītiem pārmetumiem, tomēr tas nenozīmē, ka ministrija labi pārvaldījusi tai uzticēto sfēru.