Daugavpils slimnīcā nomirst puika; tuvinieki apšauba ārstēšanu

Ja pacients iestājas slimnīcā, viņam katrā stacionēšanas reizē izraksta jaunu slimības vēsturi. Etiķi puika varbūt iedzēra citā pilsētā un ārstējās citā slimnīca. Ja māte atstāja bērnu vecaimātei un neizstāstīja par īpašo diētu, tad mātei jāuzņemas vaina par notikušo. Zināt ģimenē par notikušo bija ļoti svarīgi. Vai vajadzīgi pierādījumi?

Vecmāmiņa jau, protams, par etiķi neko nezināja. Interesanta ģimene.

Pirms neilga laika jau bija materiāls par ārsta un vecmāmiņas konfliktu. Neizlasīju, bet pamanīju. Nu, šo rakstu vienkārši nevarēju nepamanīt. Vienkārši traģiski. Vai neizskatās, ka medicīnas iestādēm vajadzētu kaut kā īpaši iejūtīgi izturēties pret bērniem, kuri te spiesti dzīvot pie radiem bez vecākiem un aprūpe varētu būt nosacīta? Teiksiet, ka tad jau tiem ārstiem jābūt eņģeļiem... Tā gan.

Ja tu zinātu, ar ko tik ārsti mūsu valstī nenodarbojas, lai spētu ārstēt slimniekus- gan ar ierēdņiem skaidrojas, gan māca cilvēkus, kā no apdrošinātājiem izspiest naudu operācijai.... Cita lieta, ka nav teikts, vai runāšanās ar māti būtu ko līdzējusi. Un te nu nonākam pie iespējams galvenās problēmas: kāpēc ne pusaudzis ne vecmammas acīm redzot nesāka ar stāstu par etiķa esenci? Droši vien nezināja, ka tas ir svarīgi. Un nezināja tāpēc, ka neviens nebija to teicis. Savukārt dežūrārstam iedomāties uzprasīt visu, ko kurš ar savu rumpi varētu būt izdarījis....

Nav jau teikts, ka viņš bija ārstējies tai pašā slimnīcā, bet datorizētas informatīvas sistēmas nav.

Teorētiski muldēt var katrs, bet paskaidrojiet detalizēti, jā juridiski ārsts var veikt ''identifikāciju pa telefonu''? Tas nav ārsta uzdevums, nedz pienākums. Nedz arī tas ir realizējams. Ārsts nav izmeklētājs, viņa darbs ir ārstēt , nevis veikt izmeklēšanas procesu, kas viņam zvana un nez ko stāsta. Slimnīcu budžetā nav arī līdzekļu šādam ''izmeklēšanām'', tas ir absurds un to nekur pasaulē nedara. Ārsta pienākums ir sniegt informāciju vecākiem vai likumīgajiem aizbildņiem klātienē. Savukārt, ja viņi kaut kādu iemeslu dēļ nepilda savu likumā noteikto pienākumu un neaudzina bērnu, tad tiesības oficiāli jādeleģē aizbildņiem. Kā Jūs justos, ja Jūsu pusaudzis (teorētiski) nokļūtu slimnīcā un, ierodoties pie viņa, ārsts Jums teiktu - ā, man te persona, kas sevi nosauca par māti, vakar zvanīja no Anglijas un teica, ka bērnam ir diēta, celiakija, tuberkuloze, bērnībā viņš norijis dzīvsudrabu un uguni, un tamdēļ drīkst ēst tikai auzu tumi, un, lūdzu, to izmeklējumos ņemt vērā? Jūs ne tikai būtu vājprātā. Jūs tūdaļ iesūdzētu tiesā ārstu par bezatbildīgu un vieglprātīgu nepārbaudītu datu izpaušanu un vērā ņemšanu. Gudrajai no ''normālām valstīm''. Ak, netiek uzsākti tiesas procesi? Maldāties! Kā, Jūsuprāt, sauc ''bērns iedzēra etiķi'', ja ne par klaju nolaidību un nevīžību, kas apdraudējusi bērna dzīvību un veselību, par ko likuma priekšā atbild vecāki? Vai to sauc - maita, pierāpoja un ierija, ko nevajag? Vai tomēr to sauc par kriminālatbildību vecākiem? Vai arī vecākiem, Jūsuprāt, nav nekādu pienākumu, bet ir tikai tiesības visu prasīt no citiem - skolotājiem, ārstiem, pašvaldības utt?

Zane, nevajag tik saasinaataa tonii spriest par lietaam, kuras nepaarzinaat. Dziivoju vienaa no "normaalajaam valstiim" juusu izpratnee. Vajadziibas gadiijumaa tiek njemta paliigaa arii komunikaacija pa telefonu, un par nelaimes gadiijumiem, kad beerni iedzer veseliibai biistamas vielas, nekaadi tiesas procesi netiek uzsaakti. Vieniigi, ja vainojama klaja neviizjiiba un nolaidiiba, pastaav risks, ka beerns piespiedu kaartaa var tikt iznjemts no gjimenes.

Neredzu nekādu problēmu ārkārtas gadījumā veikt personas identifikācija pa telefonu. Vienmēr ir fakti, kurus par bērnu zina tikai vecāki. Kaut vai pats fakts par etiķa iedzeršanu bērnībā parasti ir zināms tikai radiniekiem, un droši vien parādās arī slimības vēsturē, tā ka to var precīzi pārbaudīt. Bet izskatās, ka ārsts pat nav gribējis ne uzklausīt māti, ne arī ieskatīties slimības vēsturē, tāpēc laikam neiedomājās pārbaudīt senāku informāciju. Rezultātā Latvijai viens cilvēks mazāk. :(

interesanti.. kaa tad vecmaaminja kas nevareeja pateikt aarstam ka beernam vajadziiga iipasha dieeta speeja to puiku barot ar to pashu iipasho dieetu kameer maate Anglijaa?.. kaut kas te iisti nestaajas pa plauktinjiem..

Droši vien neuzskatīja, ka tas ir kas īpašs. Lai gan puika bija diezgan liels, lai arī pats visu spētu pastāstīt un arī neestu to, ko nedrīkst. Protams, tad ir nepieciešams, lai māte vai dakteris kārtīgi sagatavo dzīvei pēc etiķa esences....

Interesanti, kāpēc vecmāmiņa par esenci neko nevarēja pateikt? Nezināja? Tad jautājums, kas tā par mammu, kas zina, ka dēlam vajadzīga īpaša diēta, bet neko nesaka! Bet vispār tipisks piemērs, tam, ka e-veselība ir ļoti nepieciešama. Protams, ne jau tāpēc, lai pie varas esošie uz tās rēķina nopelnītu, taču tad nebūtu problēmas ar mammām citās valstīs.

skumji. Kāpēc tādu svarīgu lietu vecmāmiņa nevarēja pateikt pati, nav saprotams.

bet par to etiķa esenci slimības vēsturē taču ir aprakstits...

Mediķim pēc personu datu aizsardzības likuma nav nekādu tiesību runāt, pieņemt informāciju un sniegt to pa telefonu sarunā ar ''māti'', jo tā ''māte'' var izrādīties fiktīva persona, kura ļaunprātīgos nolūkos melo un cenšas izdibināt bērna veselības stāvokli. Pasaulē tādi gadījumi ir, ārsti nekad nesniedz informāciju pa telefonu, bet tikai klātienē, un uzzināt to ir tiesības tikai bērna vecākiem vai likumīgajam aizbildnim. Par to, ka ''puisēns bērnībā iedzēris etiķa esenci'' normālās valstīs vecākus tiesā. Zēna, protams, ļoti žēl. Lai miers viņa dvēselei debesīs!