Piena pārstrādātāji uzskata, ka RIMI un Maxima izmantojot savu dominējošo stāvokli tirgū ražotāju cenas spiež uz leju, lai palielinātu savu peļņas daļu. Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks skaidro, ka no piena pārstrādātājiem tiek prasītas produktu cenas vairuma atlaides, apmēram 5-20%, bet no palikušās cenas tiek aprēķināti tā saucamie bonusi, kas svārstās no 0,5-22% no kopējā pārdotā apjoma un kas ražotājam katru mēnesi jāpārskaita tirgotājam. Vēl arī ražotājs maksā tirgotājam par loģistiku – apmēram 3-10% no pārdotā.
Vislielāko sašutumu ražotāji pauž par tā saucamajiem bonusiem, tā ir atlaides daļa, kas piemēram Maximas gadījumā svārstās vidēji no 12 līdz 16%, ko piena pārstrādātājs katra mēneša beigās samaksā veikalam no visa pārdotā apjoma. Pirms diviem mēnešiem nodibinātās Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis intervijā „de facto” skaidro, ka nekādi bonusi vai konfidenciāli līguma pielikumi, kas saucas – atlaides daļa, kas maksājama mēneša beigās - un ko piena pārstrādātāji maksā tirgotājam, nepastāv.
Tomēr „de facto” personīgi pārliecinājās, apskatot vairāku piena pārstrādātāju līgumus ar Maximu un Rimi, ka šādas atlaides pastāv, un tām ir ļoti atšķirīgi lielumi. Neviens gan savu līgumu filmēt vai kopēt neļāva, baidoties no sankcijām par konfidenciālas informācijas izpaušanu. MAXIMAS pārstāvis Ivars Andiņš, vaicāts par tā dēvētajiem bonusiem sākumā bija ļoti izvairīgs, norādot, ka tas skar konfidenciālo līguma daļu un ir jāpārbauda. Maximas pārstāvis vēlāk telefonsarunā „de facto” atzina, šādi konfidenciāli līguma papildinājumi, kuros katram ražotājam noteikti citādāki atmaksājamie procenti, ko viņš ik mēnesi pārskaita atpakaļ tirgotājam, ir tikai viena iemesla dēļ, lai konkurenti neuzzinātu reālo pārdošanas cenu. Tā produktu cena, kas parādoties uz produktu piegādes pavadzīmēm un konkurentiem ir viegli pieejama – nav īstā. Īstā cena ieslēpta konfidenciālos līguma pielikumos.
Konkurences padome gan pārkāpumus šeit nesaskata. Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme uzskata, ka tās normas, kas rakstītas likumā, ir ievērotas.
Tomēr piena pārstrādātāji uzskata, ka piena cenas proporcija ir netaisnīga. Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks uzskata, ka „redzot kāda ir cena, ko tirgotāji maksā pārstādes uzņēmumiem un cena plauktā, starpība ir pārāk liela.” Analizējot 1 litra piena pakas cenu, kas veikala plauktā maksā 70 santīmus, „de facto” secinājis, ka lieltirgotāja uzcenojums veido vislielāko proporciju no cenas – un sasniedz pat 31%. Tiesa gan, RIMI apgalvo, ka ir arī piens, kam uzcenojums ir mazāks nekā 5%.
Paši ražotāji gan kameras priekšā par lieltirgotājiem ko sliktu vai kritisku izvairās teikt. Tikt izmestam ar saviem produktiem no Maximas vai RIMI ķēdes var uzņēmumam nozīmēt kapu zvanus, ja vien nav labi attīstīts produktu eksports.
Viens otrs piena pārstrādātājs, nespēdams vienoties ar RIMI un Maximu par savu produktu cenu, ir spiests daļu savu ražojumu šiem veikaliem vairs nedot. Tā no Maximas plauktiem iespējams pazudīs kausētā siera „Dzintars” šķēlītes, bet no RIMI plauktiem – kausētais siers „Dzintars” un „Dzintars light”. „Rīgas piensaimnieka” vadītājs Neeme Jogi skaidro, ka no lieltirgotājiem saņēmuši atbildi, ka produktu cenas priekšlikums nav konkurētspējīgs. Jogi gan norāda, ka analizējot tirgu, var secināt, ka šāds lielveikalu pārmetums esot ļoti tālu no patiesības.
„De facto” secina, ka katra puse, protams, cīnās par labākiem noteikumiem, bet šobrīd pārstrādātāji, kuru ir daudz un kuri cīnās arī savstarpējā konkurencē ir vājākās pozīcijās nekā lielveikalu ķēdēs, kur konsolidācija jau notikusi. Maximas pārstāvis I. Andiņš norāda, ka piena pārstrādātāji „dažreiz pietēlo nabadziņus”.
Tas, ka lielveikalu uzcenojums veido iespējams vislielāko daļu no piena cenas, Konkurences padomi nesatrauc. Viņuprāt – sarkanā līnija vēl neesot pārkāpta. Tas nozīmē, pieaugot piena cenām pasaulē un līdz ar to arī iepirkuma cenām no Latvijas zemniekiem, kas visticamāk arī notiks – gada laikā varētu pieaugt arī piena produktu cena veikalos. Ja vien kāds nepiekritīs samazināt savu peļņas daļu. Bet tas visticamāk nenotiks, secina „de facto”.