Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām 2009.gadā bija cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskiem dzērieniem, ar mājokļa uzturēšanu saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu pieaugumam alkoholiskiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, transportam un medicīnai.Lielākā ietekme uz cenu līmeņa kāpumu bija alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kas gada laikā kļuva dārgāki attiecīgi par 12,6% un 28,7%. Cenu pieauguma pamatā bija gan PVN, gan akcīzes nodokļa paaugstināšana. Alkoholiskajiem dzērieniem straujākais cenu pieaugums bija stiprajiem dzērieniem – par 20,8%.
Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds uzskata, ka līdz 2010.gada vidum cenu līmenis varētu samazināties par 7-8%, rēķinot no 2009.gada marta sasniegtā augstākā līmeņa.
"Tendences ļauj secināt, ka šogad vēl novērosim algu un patēriņa kritumu," vērtē Latvijas krājbankas analītiķe Olga Ertuganova. Viņa uzskata, ka spiediens uz cenām saglabāsies, kā rezultātā deflācija Latvijā būs novērojama visa gada garumā: cenu kritums šī gada laikā varētu sasniegt 3-4%. Gada beigās arvien lielāku ietekmi uz cenu līmeni Latvijā radīs importa cenas, tādējādi 2011.gadā atkal varam atgriezties pie mērenas inflācijas.
Zigurds Vaikulis, Parex Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs secina, ka tuvāko mēnešu laikā kopējais cenu līmenis turpinās pazemināties, tomēr, visticamāk, cenu kritumi mēneša ietvaros pakāpeniski kļūs mazāki, un, iespējams, jau pavasarī vai vasaras sākumā, deflācijas spēki izsīks. Tajā pat laikā bāzes efektu dēļ 12 mēnešu inflācijas līmenis nākamajos pāris mēnešos turpinās pazemināties, pat straujāk nekā līdz šim, un jau februārī martā sasniegs aptuveni 5%, kas arī varētu kļūt par šī cikla zemāko punktu, vērtē eksperts. Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna savukārt uzskata, ka gada sākumā mēneša deflācija varētu nedaudz pierimt sakarā ar
nodokļu izmaiņām un arī sezonāla cenu pieauguma pārtikai, bet gada izpārdošanas janvārī-februārī, kā arī dabas gāzes un apkures
tarifu turpmāka samazināšana padziļinās cenu kritumu gada pirmajā pusē.
Z.Vaikulis atzīmē, ka Latvijas gadījumā vājš iekšējais patēriņš nav pietiekams nosacījums
noturīgai deflācijai. Kopš 2009.gada
sākuma vairums no izejvielu cenām ir cēlušās, un tas ir pārtraucis
deflāciju Amerikā un Eiropā – pērnā gada beigās 12 mēnešu cenu izmaiņa
atkal kļuvusi pozitīva. Visticamāk, itin drīz līdzīgi notiks arī pie
mums, uzskata eksperts. Kā piemēru viņš min degvielu, kas Latvijas patēriņa grozā jau ir no deflaciozas
pārvērtusies izteikti inflaciozā.
Arī Finanšu ministrija pieļauj, ka atsevišķās preču kategorijās cenas šī gada laikā var arī palielināties, sekojot ekonomiskās aktivitātes un pieprasījuma pieaugumam pasaulē.
(pievienoti ekspertu viedokļi)